Slēgtā koda draiveru vieta brīvajās operētājsistēmās

Lai operētājsistēma varētu veiksmīgi strādāt ar datora aparatūru tai ir vajadzīgs kāds, kas var pateikt, kā sarunāties ar to. Katrai aparatūrai ir savs draiveris, jo aparatūru ražotāji ievieš jaunas iespējas un uzlabo to darbību, kas mūs - gala lietotājus tikai priecē. Windows operētājsistēma ir piebāzta ar draiveriem visādam gadījumam, jo nevar paredzēt uz kādas sistēmas Windows tiks uzstādīts. Tomēr atvērtā koda operētājsistēmās šis skats nav tik jauks. Slēgtā koda draiveri ir sakompilēts draivera pirmkods. Tas nozīmē, ka izmainīt draivera darbību savām vajadzībām ir neiespējami, jūs nezināt, kā darbojas draiveris un pats galvenais, netiekat klāt tā pirmkodam. Šo iemeslu dēļ slēgtā koda draiveri nav gaidīti ar atplestām rokām FOSS (Free Open Source Software) sabiedrībā.

Situācija:
Par slēgtā koda draiveriem atvērtā koda operētājsistēmās tiek diskutēts ļoti daudz, sākot ar filozofiskiem līdz pat praktiskiem iemesliem. Kāda tad ir šī brīža situācija? Visstingrāk pret slēgtā koda draiveriem izturas OpenBSD. OpenBSD atsakās savā operētājsistēmā ievietot slēgtā koda draiverus, jo tas neatbilst vienam no vissvarīgākajiem projekta mērķiem – drošībai. Draiveru neiekļaušanu jau var pamatot ar ziņām par WiFi draivera ievainojamību.

FreeBSD sistēma ir drusciņ atvērtāka pret slēgtā koda draiveriem. FreeBSD sevī iekļauj dažādus slēgtā koda draiverus, piemēram, RAID mikroshēmām. Savukārt Linux situācija ir ļoti līdzīga OpenBSD, bet iemesli ir savādāki. Linux ir licencēts ar GPL licenci, neiedziļinoties sīkumos, problēma ir tāda, ka daudzi slēgtā koda draiveri ir licencēti ar izplatīšanas ierobežojumiem.

Lai saņemtu visas iespējas ko var sniegt kāda datora aparatūra, ir nepieciešams ļoti labs draiveris. Bieži vien, kad kāds izmēģina kādu *nix sistēmu, sūdzas par to, ka neiet tāda vai citāda datora aparatūra. Kāpēc aparatūras ražotāji nevēlas atvērt savus draiverus? Dažas video karšu firmas paziņoja, ka to draiveros ir licencēts trešās personas kods, kas tām neļauj atvērt savus draiverus publiski. Tomēr šis iemesls neliedz firmām atklāt aparatūras specifikācijas.

Aparatūru ražotāju iemesli nesadarboties:
Aparatūru ražotāji, atklājot savas aparatūras specifikācijas, sniegtu informāciju kā ar to sarunāties, taču nesen nVidia pārstāvis argumentēja, ka neviens nebūs spējīgs izmantot viņu draiveru specifikācijas, izņemot viņu pašu darbiniekus. No nVidia puses tā varētu būt taisnība, jo, lai uzrakstītu kvalitatīvu video kartes draiveri, ir jābūt speciālistam šajā jomā.

Vēl viens iemesls kāpēc aparatūru ražotāji nevēlas izlaist savu draiveru pirmkodu vai dokumentāciju, ir tāds, ka citām firmām tas var dot priekšroku konkurencē. Video aparatūru tirgū šim iemeslam ir pamats, jo liela daļa optimizācijas tiek veikta tieši programmatūras veidā. Konkurējošā firma var ieguldīt lielākus līdzekļus aparatūras uzlabošanā, bet programmatūras tehnoloģijas kopēt no konkurentiem.

Šie iemesli kļūst nepatiesi, kad ražotāji nevēlas atklāt interfeisu specifikācijas. Aparatūras interfeisa specifikācijām ir ļoti mazs sakars ar to kā aparatūras darbība tiek īstenota, tādā veidā firmas var saglabāt savus ražošanas noslēpumus. Interfeisa specifikācijas atklāj ar kuriem reģistriem ir jādarbojas, lai notiktu tāda vai savādāka darbība.

Vēl viens labs iemesls, kāpēc aparatūras ražotāji nevēlas atklāt dokumentāciju ir tāds, ka aparatūra ir ražota ar defektiem un draiveri apiet šos defektus. Ražotāji nevēlas paziņot pasaulei cik sliktu aparatūru tie ražo. Labs piemērs šai problēmai ir Realtek 8139 Ethernet kontrollera mikroshēma. OpenBSD draivera fails sākas ar šādu komentāru: „Es sliecos vainot Realtek par draņķīgu projektēšanu/konstruēšanu...” FreeBSD draivera faila komentārs ir vēl ļaunāks: „Realtek 8139 PCI NIC piešķir jaunu nozīmī vārdiem "zema kvalitāte". Šis ir laikam sliktākais PCI Ethernet kontrolleris, kas jebkad ir izveidots, izņemot FEAST mikroshēmu, kuru izveidoja SMC.” Tomēr šie komentāri nav mainījuši šo firmu mikroshēmu popularitāti.

Iespējams, ražotājiem nav specifikāciju par to, kā darbojas viņu aparatūra. Draiveru rakstītāju komanda programmē izmantojot nepilnīgas aparatūras specifikācijas vai arī izmanto to, kas kaut kā paskaidro, kā aparatūra strādā. Ja draiveru programmētājiem nav dokumentācijas, tad tā nevar izveidot kvalitatīvu draiveri (atceramies par Wi-Fi ievainojamību). Vienīgais veids ir uzrakstīt dokumentāciju, bet tas ir jāveic kvalitatīvi un, lai to paveiktu kvalitatīvi, ir jāiegulda lieli līdzekļi, kas iespējams samazinās peļņu. Tāpēc ir grūti pārliecināt firmas, lai tās atklātu savas aparatūras specifikācijas.

Firmām ir daudz iemeslu, lai nesadarbotos ar FOSS sabiedrību, bet nav skaidrs kāpēc tās nevēlās atklāt aparatūras interfeisa specifikācijas vai dokumentāciju, jo pašām firmām nevajadzētu veidot atvērtos draiverus, to izdarītu FOSS sabiedrības cilvēki.

Raksta avots: informit.com

Saistītie raksti

• Notiks Drupal platformai veltīta konference
• Intel un Nokia sadarbības rezultātā taps jauna operētājsistēma
• Ekonomiskās krīzes rezultātā varētu palielināties atvērtā pirmkoda operētājsistēmu izmantotāju skaits
• Iznācis Linux Austrumi 1.7.2
• Austrumi - 1.5.4
• Ievads Ubuntu pasaulē - Ubuntu grāmata latviski
• Ubuntu lietotāju skaits Latvijā
• Austrumi - 1.5.0
• Pirmais Wiki romāns
• Austrumi - 1.3.0
• Microsoft sadarbosies ar Suse Linux
• Microsoft palīdzēs Firefox un Thunderbird izstrādātājiem
• Apple atver Darwin izejas kodu
• Intel atvērtā koda grafiskie draiveri
• Mad Penguin intervē Google’s atvērtā koda vadošos speciālistus

Komentāri

#2 LMN @ 2006.08.08 14:52

Linki izlaboti

#3 Mildaa @ 2006.08.08 15:26

Ar nepacietību gaidu to brīdi, kad arī *nix sistēmām būs normāls draiveru atbalsts. Ja gribi lietot Linux, tad pērkot datoru tas gandrīz vai jāpieskaņo OS un draiveru atbalstam. Laikam nedaudz pārspīlēju ;))

#5 kirils WWW @ 2006.08.08 16:27

driizaak jaaizveelas laptopa firma, nevis laptops.
ja peerc no normaalas kompaanijas, tad probleemu nebuus.

es tikai peec tam , kad jau biju nopircis, specenee izlasiiju:
windows xp recommended
windows vista capable
windows 2000 drivers on-site
linux supported

#8 no_name @ 2006.08.08 20:43

Kādam ir nācies saskarties ar tādu lietu kā TV karte un Linux. Vai Linux spēj atpazīt TV kartes?

#9 MIGs @ 2006.08.08 20:53

No_name ir nācies saskarties, un Linux atpazīst tv kartes !
Vēl tak mūžsenā sadarbība ar M$, domā Sīkmīkstais tāpatvien iekš Win liek konkrēti izvēlētus draiverus ??

#11 xerixs @ 2006.08.09 00:18

no_name: Man tāda pati problēma, arī viens no aspektiem, kāpēc pavisam nepāreju uz Linux, mēģināju visādas progas, bet neviena nerādīja TV

#12 msh @ 2006.08.09 02:03

Jautājums, kādus dzelžus izvēlas...
Pašam ir vecs HP printeris, dažreiz gadās lietot canon canoscan lide 50, kastē bez pielietojuma stāv ProLink TV karte ar broktree mikrenēm, nVidia videokartele un čipsets, īpaši nekādu probu nav...

#13 Mad182 WWW @ 2006.08.09 07:49

Mani visvairāk satrauca printeris un skeneris. Beigu beigās izrādījās, ka distrā jau ir draiveri abiem, sanāca riktīgs plun'n'play, toties uz windowsa nācās instalēt draiverus pašam, pie tam printeris parasti tam diezgan pretojās un bļaustījās. Ar funkcionalitāti nekādu problēmu. Skenera softs (xsane) arī piedāvā vairāk iespēju, kā krāsainā padarīšana, ko deva ražotāji.

#14 Kunz @ 2006.08.09 11:04

Kas man sāk patikt pēdējos rakstos, tad tā ir shēma: satura izvirzīšana (pieteikums), satura apraksts un iztirzāšana, nobeigums. Veidojas slēgts loks, kas ļauj uztvert un saglabāt saņemto informāciju. Esmu sācis pat lasīt tēmas, kas mani galīgi neinteresē, jo tiek interesanti pasniegts :).

#16 MIGs @ 2006.08.09 20:48

kaulishs vai patiesi ?!