Profesionālie tulkošanas pakalpojumi. 5
Pardod: MSI GeForce RTX 2080ti gaming X TRIO Graphic Card 1
Vēlos piedāvāt darbu online. 0
OCTA termiņš 13
Ka sauc Pasaules dalu kura dzivojam 4
google 1
Taustiņu funkcijas izmainīšana 2
Torrent 1
Cik maksā šodien kārtigs Gamer PC? 4
ESET izlaiž 2017.gada produktu izdevumus 23
VIAPLAY: Video tiešsaistē skatās 70% Latvijas iedzīvotāju 21
Katrā desmitajā datorā joprojām izmanto Windows XP 2
Google tuvākajā laikā atteiksies no Chrome paplašinājuma palaidēja 2
Acer ievieš nozares pirmo ieliekto monitoru ar acu izsekošanas funkcionalitāti 4
Adobe laiž klajā ārkārtas atjauninājumu 3
Tests: Cik precīzs ir "lēta gala" velo spidometrs? 3
Leģendārie telefoni – Nokia 3310 un citi 3
Puisis iziet Super Mario spēli mazāk kā piecu minūšu laikā un labo pasaules rekordu 2
Līdz 29.jūlijam atjaunini savu Windows bez maksas! 3
Kā uzlabot televizora skaņu? 2
Programma, ar kuras palīdzību fotogrāfijas pārveidot .gif formātā 1
Aproce, kas sastāv no 25 instrumentiem 1
Trīs padomi televizora izvēlei 2
Windows 7 ēra tuvojas noslēgumam, Microsoft koncentrējas uz Windows 10 1
Lietotāji online: 412
Reģistrētie lietotāji online: 0
Viesi online: 412
MPAA (Motion Picture Association of America) tiek apsūdzēta par datu zādzību. MPAA algojusi hakeri, kura uzdevums bija nozagt publiski nepieejamos datus no daudziem labi zināmā BitTorrent meklētāja Torrentspy.com.
MPAA esot samaksājusi 15'000$ kādam hakerim, kuram esot dots uzdevums nozagt Torrentspy.com vadības e-pastus un citu biznesa informāciju. Hakeris savu darbu padarīja, bet pēc tam mainīja savas domas un informēja Torrentspy.com par notikušo. Tādā veidā hakeris nožēlojot paveikto un cenšas palīdzēt Torrentspy.com cīnīties ar MPAA. Pēc tā Torrentspy.com iesniedza tiesā apsūdzību par MPAA veikto (apmaksāto) zādzību. Der atgādināt, ka pirms trīs mēnešiem MPAA iesniedza apsūdzību pret Torrentspy.com...
Tātad MPAA zog, lai cīnītos pret zagšanu. Kam taisnība?
Laikam ievajadzējās vēl piķi :) tas par liecināšanu tiesā...nekāda filantropisma....
Sen jau dzird?ts, ka mpaa "nesp?l? p?c noteikumiem", t? turpinot neko nepan?ks...
[ Nokia6230i/2.0 (03.40) Profile/MIDP-2.0 Configuration/CLDC-1.1 ]
Nesaskatu nekā noziedzīga MPAA darbībās. Ja blakus manai mājai būtu apmetusies zagļu "komanda", kas nodarbojas ar tikko sazagtu zirgu ziedošanu bērnu namiem (pietam no manas kūts), un es būtu nosūtījis savu suni izlūkos, tas nevienam neliktos likumpārkāpums. Liela atšķirība nav. Es pats, protams, esmu nasks uz filmu u.tml. pumpēšanu, taču apzinos, ka nekas likumīgs tas nav. Vismaz vairumā valstu.
Cienījamie datuves lasītāji, redaktori, rakstu autori!
Atkārtojiet reizē ar mani!
Autortiesību pārkāpšana nav zagšana. Autortiesību pārkāpšana nav pirātisms. Svešu e-pasta lasīšana nav zagšana.
Paldies par jūsu nedalīto uzmanību!
P.S.
Ja vēlaties, lai datuvi uztvertu nopietni ne tikai pokemonu aprindās, tad, lūdzu, pacentieties apzināti nemelot savās publikācijās.
Vēlreiz pateicos.
Autortiesību pārkāpšana ir intelektuāla īpašuma (daļēja vai pilnīga) zagšana.
hasher rakstīja:
Autortiesību pārkāpšana ir intelektuāla īpašuma (daļēja vai pilnīga) zagšana.
Vai tu varētu definēt (skaidrā valodā) intelektuālo īpašumu?
Svešu e-pasta lasīšana nav zagšana.
Taa nav zagshana, tachu tas ir noziegums.
Heh ... Svesu e-mail lasisana ir noziedziga lieta.
Bet nu ... cirks vel tikai saakas :)
1nt3r3sT rakstīja:
Svešu e-pasta lasīšana nav zagšana.Taa nav zagshana, tachu tas ir noziegums.
Es nesaku, ka nav, bet raksta autors vismaz varēja iztulkot precīzi un nemaldināt lasītājus.
Piemēram, virsraksts: "MPAA tiek apsūdzēta par datu zādzību". Viņi netiek apsūdzēti par datu zādzību, viņi tiek apsūdzēti par hakeri noalgošanu, kurš veica šo datu "zādzību".
Taatad viņi ir līdzvainīgi datu zādzībā gudriniek uldi.
Tas tāpatās, ja noalgo slepkavu, tad tu esi līdzvainīgs slepkavībā.
nver rakstīja:
Ja es pasūtīšu ulda, ( jo viš negrib reģistrēties ) slepkavību, tad tā nebūs slepkavība, bet tikai pasūtīšana. Hmm... skaidrs. Ar slepkavību man nebūs nekāda sakara, es būšu pilnīgi nevainīgs. Jo kā es varu zināt, kā visādi trakie var interpretēt manus vārdus un ko viņi darīs. Izpildītāji paši saprot, ko dara - man ar to nav nekāda sakara - esmu tikai pasūtītājs.
Tā būs slepkavība, bet par slepkavības izdarīšanu sēdēs izpildītājs. Tu sēdēsi par pasūtīšanu.
Offtopic---> Starp citu, pēc likuma slepkavības pasūtītājam pienākas vēl lielāks sods kā izpildītājam.
uldis (negrib reģistrēties) rakstīja:
Autortiesību pārkāpšana nav zagšana. Autortiesību pārkāpšana nav pirātisms. Svešu e-pasta lasīšana nav zagšana.
ja Tu nokopē kādas internetbankas mājas lapu - tā nav lapas zagšana? Pēc tam vēl palaid internetā un pazvejo šīs bankas klientus. Neko nebūsi nozadzis?
Autortiesību pārkāpšana ir zagšana, jo, "novelkot" vienu filmu Tu apzodz filmas uzņēmējus. Identiski ar mūzikas/programmatūras biznesu.
Ja Tu sniffo kompānijas iekšējo tīklu, iegūsti konfidenciālu e-pastu, tā nav zagšana? Tā ir zagšana, jo Tu esi nozadzis informāciju, kas Tev nebija paredzēta, Tu to nozagi, jo sūtītājs/saņēmējs nezin, ka pie Tevis tā ir!
edit: ak jā, par MPAA pieminot - viņi nav izvēlējušies īsto hakeri, kuru algot, vai arī tādu pamatīgāku confidenciality agreement vajadzēja noslēgt, bet ja MPAA vienkārši pateica - eu, vecais, davai uzlauz, tad pareizi vien izdarīja, ka izpļāpājas. negribas pat iedomāties, kas notiks ar hakeri, ja līgumā viss bija juridiski atrunāts par info izpaušanu. Šmuce pašam MPAA arī viennozīmīgi par šitik nesmukām darbībām.
nikis rakstīja:
Manuprāt to hakeri vajadzēja izbarot krokodiliem.
Nē, labāk pārraut uz pusēm ar zirgu palīdzību :D
marr rakstīja:
[quote]uldis (negrib reģistrēties) rakstīja:
Autortiesību pārkāpšana ir zagšana, jo, "novelkot" vienu filmu Tu apzodz filmas uzņēmējus. Identiski ar mūzikas/programmatūras biznesu.
Es nesen eMule tīklā nopumpēju Eizenšteina "Brunņkuģis Potjomkins". Izcila filma, bet pamēģini to nopirkt Latvijā. Turpat es atradu arī 1948. gada Oliver Twist". Teiksi, lai aizeju uz ierakstu veikalu un nopērku? Laikam jau jāsāk ar to, ka to veikalu darbinieki ir stulbi kā zābaki un viņiem nav pat nojautas, kas ir Eizenšteins, Rene Klērs, Ingmars Bergmans... šo uzskaitījumu var turpināt ilgi. Tāpat velti meklēt tajās bodēs kaut ko saturīgu un jēdzīgu, jo vienīgais, ko tās piedāvā, ir amerikāņu popkorna mēsli. Ārzemju interneta veikalos iepirkties nevaru, jo cilvēkiem ar manu ienākumu līmeni bankas real Visa card neizsniedz, bet Visa Electron internetā pretī neņem.
Zinot, ka Billija progas ASV maksā 3x lētāk, nekā pārējā pasaulē, zinot, ka amīši parazitē uz visas pārējās pasaules rēķina, es neizjūtu ne mazāko respektu pret šo parazītu citadeli. Ja kļūšu tik turīgs, lai, nepaliekot ar pliku dibenu, varētu nopirkt legālas progas un maksāt 15-20 lašus par vienu DVD, tad par to arī sākšu domāt. Nepatīk man paŗkāpt likumus un nedomāju, ka citi cilvēki jūtas komfortabli, pārkāpjot likumus, bet, ja ja pārdevēji (kas ir vēl viena homo sapiens suga, kura uzprasās uz saīsināšanu par galvas tiesu nu augšgala) negrib likt normālas un pirktspējai atbilstošas cenas, tad palieku pie P2P. Un valsts, kas pēc savas būtības ir iedzīvotājiem naidīga reketieru organizācija, kopā ar Birkavu, kas ir mazu un ne tik mazu puiku varotājs, lai iet pie velna.
@nikis: Vovo. Akurāt. Nemaz jau nerunājot par to, ka mūsdienās filmu (un datorspēļu arī, BTW) industrija ir kļuvusi tāda, ka filmas grbās novilkt un paskatīties uz kompja nevis tāpēc, ka nav naudas ķinītim, bet gan tāpēc, ka ir bail, ka filma būs kā pārējie 90% - tukša, nebaudāma un nožēlu par izšķiesto naudu uzdzenoša.
nikis rakstīja:
Tāpat velti meklēt tajās bodēs kaut ko saturīgu un jēdzīgu, jo vienīgais, ko tās piedāvā, ir amerikāņu popkorna mēsli. Ārzemju interneta veikalos iepirkties nevaru, jo cilvēkiem ar manu ienākumu līmeni bankas real Visa card neizsniedz, bet Visa Electron internetā pretī neņem.
Ko Tu saproti ar "bankas real Visa card"? Cik man zināms, tad , lai dabūtu Visa karti (Visa classic LVL, USD, EUR - tam nav nozīmes) viss, kas ir nepieciešams, ir doties uz banku ar pasi un atvērt kontu! Garantēti, regulāri ienākumi nav nepieciešami, lai atvērtu bankas kontu!
edit: btw, ar šo visu vēlējos tikai pateikt to, ka ja patiesi Tev būtu vēlme, Tu atrastu veidu, kā iegādāties konkrēto filmu, nav obligāti Latvijas parastie veikali pat jāapstaigā!
Es precīzi nezinu par ārzemju interneta veikaliem, bet tās Visa electron bankas kartes, ko tu saņem , uztaisot kontu bankā, tiešām citur neņem pretī. No personīgās pieredzes - mēģināju vienā firmā samaksāt ar savu Hansabankas karti par lidmašīnas biļetēm, bet no manis to karti nepieņēma, teica, ka ņemot tikai kaut kādas tur krutākas kartes, dabūju iet uz bankomātu pakaļ pēc naudas.
kaapeec gan neiegaadaaties visa classic par 20 latiem gadaa? man, nabaga studentam, taadas ir triis (viena no taam - bezmaksas - "studenta karte"). kas tad Tev par ienaakumu liimeni!?
marr rakstīja:
ja Tu nokopē kādas internetbankas mājas lapu - tā nav lapas zagšana?
Nē, tā nav. Tas pats process notiek katru reizi, kad tu šo lapu apmeklē.
Pēc tam vēl palaid internetā un pazvejo šīs bankas klientus. Neko nebūsi nozadzis?
Krāpšana.
Autortiesību pārkāpšana ir zagšana, jo, "novelkot" vienu filmu Tu apzodz filmas uzņēmējus. Identiski ar mūzikas/programmatūras biznesu.
Ja es novelku filmu, no viņu bankas konta uz manējo nauda netiek pārskaitīta. Iespējams, ka masveida autortiesību pārkāpšanai ir negatīvs efekts un plālotajiem ieņēmumiem (mpaa gadījuā). To gan ir ļoti grūti pierādīt. Pat ja tā notiek, tad drīzāk tāpēc, ka klienti (jeb kā viņiem patīk mūs dēvēt - patērētāji) konstatē to, cik filma ir slikta pirms tās iepirkšanas vai apmeklēšanas.
Ja Tu sniffo kompānijas iekšējo tīklu, iegūsti konfidenciālu e-pastu, tā nav zagšana? Tā ir zagšana, jo Tu esi nozadzis informāciju, kas Tev nebija paredzēta, Tu to nozagi, jo sūtītājs/saņēmējs nezin, ka pie Tevis tā ir!
Ja es snifoju kompānijas privāto tīklu, tad varu uzrauties par hakošanu (sazin kā tas likumā precīzi saucas). Svešu e-pastu lasīšana nav zagšana. Tas, atkarībā no apstākļiem, varētu būt nelikumīgi (bet pilnīgi pārliecināts neesmu).
Psc..labs..hakeris gan ir gudrs - dabuu pikji un tad veel atmazgaa to..tikai ar to dziivoshanu buus kaa buus, ja uz peedaam mafiozo buus..vareeja labaak to atmaskoshanas pasaakumu klusaam pazinjot, lai pashu neatmasko - ja jau datus vareeja anoniimi un nezinot nevienam izzagt tad varees arii anoniimi zinju nosuutiit..(;
uldis (negrib reģistrēties) rakstīja:
Pēc tam vēl palaid internetā un pazvejo šīs bankas klientus. Neko nebūsi nozadzis?Krāpšana.
Phishing = krāpšana Tavuprāt? O.k. ar krāpnieciskām metodēm apzināta personas datu ZAGŠANA!
Autortiesību pārkāpšana ir zagšana, jo, "novelkot" vienu filmu Tu apzodz filmas uzņēmējus. Identiski ar mūzikas/programmatūras biznesu.Ja es novelku filmu, no viņu bankas konta uz manējo nauda netiek pārskaitīta. Iespējams, ka masveida autortiesību pārkāpšanai ir negatīvs efekts un plālotajiem ieņēmumiem (mpaa gadījumā). To gan ir ļoti grūti pierādīt. Pat ja tā notiek, tad drīzāk tāpēc, ka klienti (jeb kā viņiem patīk mūs dēvēt - patērētāji) konstatē to, cik filma ir slikta pirms tās iepirkšanas vai apmeklēšanas.
Kopš kura laika ZAGŠANA ir mērāma TIKAI no konta aizplūdušās naudas daudzumā? Un tā nav tikai iespēja, ka pirātismam ir negatīvs effekts uz kompāniju peļņas lielumu, tā nav tikai teorētiska muldēšana. Tas ir reāls fakts. Protams, ja filma ir patiesi laba, un nav vispasaules grāvējs, tad ar šādu nelegālu izplatību to reklamē, un atradīsies cilvēki, kas atzīstot filmu par labu, nopirks tās legālu kopiju, taču šādi cilvēki ir ļoti maz! Un neviens filmas ražotājs neveido filmu ar domu, lai izkrāptu naudu par sliktu filmu, viņi veido, viņuprāt, labas filmas, jautājums, cik labi tas viņiem izdodas, vai lielākajai auditorijas daļai tā patīk vai nē - tieši tas veido filmas labumu!
Ja es snifoju kompānijas privāto tīklu, tad varu uzrauties par hakošanu (sazin kā tas likumā precīzi saucas). Svešu e-pastu lasīšana nav zagšana. Tas, atkarībā no apstākļiem, varētu būt nelikumīgi (bet pilnīgi pārliecināts neesmu).
Ja Tu snifo, tad Tu vari uzrauties par snifošanu, jo tā arī to sauc! Ja Tu neatļauti ielogo darbības, ko veikusi administrācija (kaut vai apkopējas meilus logojot) un pēc tam lasi (bez attiecīgām atļaujām) Tā ir PRIVĀTU personas datu ZAGŠANA!
par Visa kartes lietošanu, kirils, manuprāt, ļoti izsmeļoši uzrakstīja, CIK nereāli ir dabūt tādu karti, protams, atkarīgs no vēlēšanās būt godīgam un legālām darbībām nodarboties.
@marr:
Un neviens filmas ražotājs neveido filmu ar domu, lai izkrāptu naudu par sliktu filmu, viņi veido, viņuprāt, labas filmas, jautājums, cik labi tas viņiem izdodas, vai lielākajai auditorijas daļai tā patīk vai nē - tieši tas veido filmas labumu!
Absolūti greizi. Jau labu laiku 90% izklaides (filmas, mūzika, spēles) tiek ražotas tā, lai tās pēc iespējas veiksmīgāk pārdotos, nevis tā, lai būtu pēc iespējas labākas. Agrāk, nelegāli iegūstot kādu (labu) filmu vai spēli vai mūziku, nodomāju - eh, būtu man nauda, būtu jau labprāt nopircis. Tagad lielākajā daļā gadījumu doma ir - cik labi, ka nenopirku, nedod Dievs par kaut ko tādu naudu izgāzt.
Protams, ka peļņa ražotājiem ir svarīgākais! Bet vai gribi teikt, ka viņi sava budžeta un idejas ietvaros necenšās uztaisīt labāko iespējamo produktu? tas vai šīs idejas mums patīk, ir cits jautājums.
Protams, ka peļņa ražotājiem ir svarīgākais!
Un šajā vietā arī viss aiziet uz elli. Par spēlēm runājot (jo šī industrija man ir tuvākā no minētajām trim) - agrāk daudzas kompānijas centās radīt interesantas, aizraujošas spēles, ar labiem sižetiem, dziļu (kā kurā spēlē protams) gameplay utt (protams, ka bija arī vienkāršas spēles, bet uzsvars uz "arī").
Līdz ar datorspēļu ienākšanu ikdienas cilvēka dzīvē, firmas vairs netaisa spēles tiem, kas tās izbauda, bet gan "mazākajam kopīgajam dalītājam" - tiem, kas ir vairākumā, un vairākumā vienmēr būs cilvēki, kam nav nekādas vēlmes kaut ko nopietni paspēlēt, lielākā daļa grib dažās stundās izejamus grafiskus brīnumdarbus.
Nav runa par to, ka man nepatīk tādas vai citādas spēles, runa ir par to, ka man vairs tikpat kā nav izvēles - gandrīz visas spēles jau ir kļuvušas tukšas un garlaicīgas.
Tā kā spēļu industrija man ne tuvu nav tuva, tad nevaru iebilst par šo :)
domāsim racionāli ;)
tiesības un taisnība ir tiem kam vairāk $
kamdēļ man jāiet uz kino lai pirms filmas skatītos biksīšu ieliknīšu reklāmas?
par tādu murgu kā da vinchi code es piemēram vispār prasītu naudu atpakāļ jo es tur noteikti aizmigtu no skābekļa trūkuma ;)
Ja nemaldos bija likumaa taads punkts, ka nelikumiigi ieguutus pieraadiijumus nenjem veeraa.
Neesmu advokāts, tāpēc labojiet, ja maldos, bet vai tad par autortiesību pārkāpšanu draud kriminālatbildība? Vai tad tas ir kriminālnoziegums? Ja nav, tad tas arī pierāda to, ka autortiesību pārkāpšana nav zagšana, jo zagšana (laupīšana, utt) ir kriminālnoziegums.
marr rakstīja:
Phishing = krāpšana Tavuprāt? O.k. ar krāpnieciskām metodēm apzināta personas datu ZAGŠANA!
Nē, krāpšana. Dati tiek sniegti labprātīgi un datu sniedzējs to dara pats.
Kopš kura laika ZAGŠANA ir mērāma TIKAI no konta aizplūdušās naudas daudzumā?
Uz brīdi pieņemsim, ka autortiesību pārkāpšana patiesi ir zagšana. Kas šādas "zādzības" gadījumā viņiem vairs nav pieejams, bet man ir? Plānotie ienākumi nav īpašums.
Un tā nav tikai iespēja, ka pirātismam ir negatīvs effekts uz kompāniju peļņas lielumu, tā nav tikai teorētiska muldēšana. Tas ir reāls fakts.
Ja tā nav tikai teorētiska muldēšana, bet fakts, tad parādi neatkarīgi veiktu pētījumu, kas tevis teikto apstiprina. Līdz tam tā ir tikai teorētiska muldēšana.
Ja Tu snifo, tad Tu vari uzrauties par snifošanu, jo tā arī to sauc! Ja Tu neatļauti ielogo darbības, ko veikusi administrācija (kaut vai apkopējas meilus logojot) un pēc tam lasi (bez attiecīgām atļaujām) Tā ir PRIVĀTU personas datu ZAGŠANA!
Diez vai mani metīs kamerā par "ostīšanu". Diez vai apkopēja ir administrācijā. Es drīzāk sēdēšu par neatļautu ielaušanos privātā datortīklā, iegūto datu ļaunprātīgu izmantošanu, nevis par pašu e-pastu lasīšanu. Kopš kura laika lasīšana ir zagšana?
uldis, Tev sakars ar advokātiem? Baigi labi apspēlē tekstus. Esmu tavā puse, starp citu.
uldis (negrib reģistrēties) rakstīja:
Kāpēc visi tik uzstājīgi lieto vārdu "zagšana". Tevis paša pieminētajos likuma pantos skaidri un gaiši pateikts - kopēšana.
*neatļauta* kopēšana, tu gribēji teikt. Un sods 2. punktā ir gandrīz tāds pats kā par 180.pantu - Zādzība, krāpšana, piesavināšanās nelielā apmērā.
Tu neatbildēji uz manu jautājumu - kas viņiem pēc šādas "zādzības" nav pieejams, bet man ir?
Tāda zagšanas definīcija būtu klaji idiotiska pēc savas būtības, ignorējot visas citas, kā tikai mantiskās zādzības.
Ideju zagšana, balstoties uz tādu definīciju, būtu neiespējama principā.
Tas ko tev atņem ir tiesības uzskatīt sevi par vienīgo autoru, (vai arī par autoru vispār) jo kāds cits ņems un pārdos tavus darbus, uzdos tos par saviem, gūs peļņu vai izplatīs tos par velti, ja viņam tā labpatiks.
Vai, varbūt, tu nesaproti, kāpēc ir vajadzīgi autortiesību likumi, un uzskati, ka zagšana ir tikai tad, kad zagļi tev iznes tukšu dzīvokli.
Es arī piekrītu uldim, jo neuzskatu, ka pastāvošās cenas par filmām ir atbilstošas. Ja vajadzētu dzīvot tik godīgi, kā uzskata nver, tad jau gada laikā varbūt pāris filmas varētu atļauties. Un vai tas, ka manas darbības dēļ lielajām kompānijām samazinās peļņa, ir uzskatāma par zādzību?
Lai nebūtu jāatkārto liela daļa nver teiktā, komentēšu tikai vienu lietu - nikis pēdējo komentāru. Es ļoti labi saprotu, ka Tevis interesējošās filmas nemaksā lēti, nevaru Tev pārmest vēlēšanos redzēt konkrētu filmu, bet pareizais veids būtu izvēlēties - vai nu maksāt prasīto summu vai arī atteikties no skatīšanās, jo kā labi to var redzēt Tev svarīgāk ir atbalstīt ģimeni, kas ir tikai pareizi un saprotami. Tīrākie ekonomikas pamatprincipi. Tas, ka cilvēki rīkojas nelikumīgi nenozīmē, ka tas ir pareizais veids kā rīkoties, ka tas ir atbalstāms. Par Harija Potera grāmatu cenu latviešu valodā ir gluži tāpat - tīrākie ekonomikas pamatprincipi, jo tad, kad grāmata iznāk jauna, vispirms skries pirkt tie, kas to ļoti gribēs, tā rezultātā viņi būs gatavi šķirties no prasītās summas. Tie, kas nevēlēsies maksāt šādu cenu pagaidīs, jo vēlāk cena konkrētajai grāmatai kritīsies, tas tāpēc, lai tie ļaudis, kas vēlas iegādāties, tikai par saprātīgāku cenu, to varētu izdarīt.Ja cena nekrītas - secinājums tikai viens - pieprasījums nesamazinās! Identiski ir ar mūzikas veikaliem! Domāju, ka konkrētā kompānija, kas filmu uzņēmusi un jau nopelnījusi miljonus nabagāka nepaliks, ja Tu viens pa kluso noskatīsies, bet padomā, kas notiek, ja ar šādu domu šādi rīkojas vairāki simti miljoni cilvēku!
mans atbalsts (kā jau labi manāms) goes to nver
brunjukugji potjomkinu imho var briivi suukt un shaareet, man likaas, ka kopiiraic attiecas uz pirmajiem 50 gadiem peec autora naaves. taapat kaa ar klasisku bildi to var kopeet un pavairot katraa sev pieejamaa kvalitaatee.
a labas filmas toch nav daargas. es pa lielveikalu santiimu kasteem ir atradis patieshaam interesantus gabalus. nez kaapeec cilveeki noceno taas interesantaakaas filmas, pie tam - neredzeetas. a dc++ ir visa parastaa shnjaga. pac velku, bet tikai jaunaako filmu reklaamu iespaidaa.
marr rakstīja:
... bet pareizais veids būtu izvēlēties - vai nu maksāt prasīto summu vai arī atteikties no skatīšanās... [/quote]Zini, ir pārāk daudz apstākļu, kas liedz man izjust gandarījumu, ja esmu likumpaklausīgs. Un tās, pirmkārt, ir struktūras, kam būtu jānodarbojas ar likumības uzturēšanu, bet kuras pašas nepārtraukti pārkāpj tām saistošos likumus. Tāpēc es neizjūtu nekādu respektu ne pret likumu, ne tā nesējiem un ne arī pret tevi. "Nav pieķerts - nav zaglis" bija spēkā senajā Grieķijā un Romā, ir spēkā tagad un būs spēkā arī pēc 2000 un vairāk gadiem. Likumi ir domāti tikai tam, lai likumīgos zagļus pasargātu no pārējiem tīkotājiemk. Bet zog visi - sākot ar bomžiem un beidzot ar prezidentiem.
Protams, nenoliedzu, ka redzēt kā likumsargi pārkāpj acīmredzamos noteikumus ir nepatīkami. Bet nu jākārto, lēnā garā, nevar vienā dienā tas viss mainīties.
marr rakstīja:
Protams, nenoliedzu, ka redzēt kā likumsargi pārkāpj acīmredzamos noteikumus ir nepatīkami. Bet nu jākārto, lēnā garā, nevar vienā dienā tas viss mainīties.
Šai civilizācijai ir vismaz 4000 gadu (2006 - mūsu ērā un kādi 2000 vai vairāk - pirms mūsu ēras). Izlasi vēlreiz savu tekstu. Tev neliekas, ka kaut kas tajā izraisa mazākais smaidu, ja ne homēriskus smieklus? :)
nver rakstīja:
uldis (negrib reģistrēties) rakstīja:Kāpēc visi tik uzstājīgi lieto vārdu "zagšana". Tevis paša pieminētajos likuma pantos skaidri un gaiši pateikts - kopēšana.*neatļauta* kopēšana, tu gribēji teikt. Un sods 2. punktā ir gandrīz tāds pats kā par 180.pantu - Zādzība, krāpšana, piesavināšanās nelielā apmērā.
Kas tad tur ir tik līdzīgs? Šie panti pat viens uz otru neatsaucas.
Tu neatbildēji uz manu jautājumu - kas viņiem pēc šādas "zādzības" nav pieejams, bet man ir?Tāda zagšanas definīcija būtu klaji idiotiska pēc savas būtības, ignorējot visas citas, kā tikai mantiskās zādzības.
Ideju zagšana, balstoties uz tādu definīciju, būtu neiespējama principā.
Tieši to es arī mēģinu pateikt! Ierakstu un filmu asociācijas ir ielobējušas savus autortiesību likumus, bet padarīt autortiesību pārkāpumus par krimināli sodāmām darbībām viņiem vēl nav izdevies. Bet tas nekas! Lieli reklāmas budžeti un ietekme masu mēdijos ir pietiekama, lai tautas valodā ieviestu savu melīgo retoriku.
Tas ko tev atņem ir tiesības uzskatīt sevi par vienīgo autoru, (vai arī par autoru vispār) jo kāds cits ņems un pārdos tavus darbus, uzdos tos par saviem, gūs peļņu vai izplatīs tos par velti, ja viņam tā labpatiks.
Vai, varbūt, tu nesaproti, kāpēc ir vajadzīgi autortiesību likumi, un uzskati, ka zagšana ir tikai tad, kad zagļi tev iznes tukšu dzīvokli.
Autortiesību likumi ir vajadzīgi. Izgatavot veikalā nopērkamā dvd identisku kopiju un iesaiņojumu un pēc tam to izplatīt uzdodot par oriģinālu ir nelikumīgi (krāpšana).
P2P ir pavisam cita lieta - novelkamais materiāls netiek uzdots par oriģinālu. Tāpat neesmu dzirdējis, ka kāds režisora vietā iekombinētu savu vārdu. Tieši kurā brīdī tiek pārkāptas autortiesības? DVD -> avi? avi -> p2p? p -> p?
Jūs gudrinieki toč negribētu, lai to nosauc par zagšanu :P
Tā īstenībā nav zagšana. Tas, ka linča tiesā kāds kādu nosauc par zagli, vēl neko nepierāda.
p.s. Dzīvie un elpojošie zog man gaisu. Izelpotā kubā man tieši pietrūks tik daudz gaisa.
Zagļi!
uldis (negrib reģistrēties) rakstīja:
Ja vēlaties, lai datuvi uztvertu nopietni ne tikai pokemonu aprindās, tad, lūdzu, pacentieties apzināti nemelot savās publikācijās.
Tu apvaino datuves autorus melos, bet pats melo. Tev nav nekādas sajēgas par autortiesību likumiem, var redzēt, ka neesi tos pat lasījis, bet zini stāstīt, kas ir un kas nav autortiesības un to pārkāpšana.
Pirmais autortiesību likums tā saucamie "Annas Statūti" tika pieņemti 1710. gadā. Tie piešķīra grāmatu autoriem, nevis izdevējiem, tiesības reproducēt savus darbus. Kāds tur sakars ar mūzikas ierakstu kompānijām?
Likuma būtība nav mainījusies.
Noziegumi pret intelektuālo īpašumu ir tik pat seni kā cilvēce. Vārds plaģiāts ir cēlies no sena latīņu valodas vārda plagium - nolaupīšana.
Tieši kurā brīdī tiek pārkāptas autortiesības? DVD -> avi? avi -> p2p? p -> p?
Aizej uz bibliotēku un palasi - Autortiesību likums: 14. un 15. pants
nver, ja jau Tu tik ļoti juridiski izsakies :) , tad pamēģini kādu no pusēm šādā veidā juridiski apsūdzēt par zagšanu! :)
nver rakstīja:
Tu apvaino datuves autorus melos, bet pats melo. Tev nav nekādas sajēgas par autortiesību likumiem, var redzēt, ka neesi tos pat lasījis, bet zini stāstīt, kas ir un kas nav autortiesības un to pārkāpšana.
Es jau minēju, ka neesmu advokāts, tāpēc tavs uzbrukums ir pilnīgi lieks.
Pirmais autortiesību likums tā saucamie "Annas Statūti" tika pieņemti 1710. gadā. Tie piešķīra grāmatu autoriem, nevis izdevējiem, tiesības reproducēt savus darbus. Kāds tur sakars ar mūzikas ierakstu kompānijām?
Likuma būtība nav mainījusies.
Pat ja būtība nav īpaši mainījusies, saturs ir mainījies pamatīgi. Nemaz nerunājot par toreiz nepieejamajām tehnoloģijām ir vērts atzīmēt, ka Annas statūti grāmatas autoram sniedza ekskluzīvas tiesības uz darba iespiešanu tikai uz 21 gadu. Latvijas autortiesību likuma (kuru esmu lasījis) 36. pants sniedz līdzīgas tiesības uz visu autora dzīvi un vēl 70 gadiem.
Noziegumi pret intelektuālo īpašumu ir tik pat seni kā cilvēce. Vārds plaģiāts ir cēlies no sena latīņu valodas vārda plagium - nolaupīšana.
OT, bet paldies par informāciju.
Tieši kurā brīdī tiek pārkāptas autortiesības? DVD -> avi? avi -> p2p? p -> p?Aizej uz bibliotēku un palasi - Autortiesību likums: 14. un 15. pants
14. un 15. pantam ar to nav nekāda sakara. Svarīgs ir 32., 33. un 34. pants.
Autortiesības ir definētas likumā, ja mēs pārkāpjam autortiesības, mēs pārkāpjam likumu. Vairākums autortiesību pārkāpēju(99%) netiek sodīti. Veidojas tiesiskais nihilisms, un tas tikai tāpēc ka lielajiem autortiesību turētājiem nav ne mazākā vēlēšanās cīnīties ar pirātiem nopietni, tikai taisa troksni. Iedomājieties, rīt no rīta noklājas visi MS Windows. Lielākie pirāti ir jaunieši, privātie lietotāji, mazās firmas. Vaimanas saceltos ne pa jokam,... un MS pazaudētu veselu kaudzi potenciālo klientu. Izdevīgi - protams nē, labāk ir vaimanāt, ka visi MS apbižo, nekā reāli rīkoties.
nver rakstīja:
Noziegumi pret intelektuālo īpašumu ir tik pat seni kā cilvēce. Vārds plaģiāts ir cēlies no sena latīņu valodas vārda plagium - nolaupīšana.
Kaa tas saistaas ar to, ka es no kachaaju filmu p2p tiiklaa? Es to filmu neuzdodu par savu gara darbu, nez to dara shaareetaajs.
MPAA vienaa filmaa tiek deeveets par FAG (Film Association Guild) :D man liekas vinjiem piestaav!
cik zinu tad jau sameeraa sen no mums tiek iekaseeta autortiesiibu nodeva briidii kad mees peerkam tukshaas matricas un citos diskus. nodeva iekljauj sevii legaali ieguta materiaala kopeesanu nekomerciaaliem noluukiem. liidziigi tas bija arii padomju laikos attieciibaa uz magnetofonu lentaam un videomagnetofonu kaseteem.
tatad man ir tiesiibas nokopeet manaa riiciibaa esosu muzikas vai filmas disku. un manupraat ir arii tiesiibas apmainiities ar originaaliem vai kopijaam ar savu kaiminju/draugu.
vai citiem vaardiem izsakoties no mums nedriikst 2x njemt naudu - pirmo reizi par tukshu matricu un 2.x par to ka tur esam kaut ko no legaali ieguutaa iekopeejushi.
veel nopietnaaks paarkapums no tiesiibsargaajosho iestaazu puses ir datora aiztureesana ekspertiizei ja mees nepiekriitam sodam/nepadodamies labpraatiigi. tas buutu saliidzinaams ar to ka ja mums aiztureetu auto ar kuru esam paarsniegushi atljauto aatrumu gadiijumaa ja mees protokolaa ieraxtiitu "nepiekriitu" ........ elementaara izspiesana/rekets .....
Par tām filmām un mūziku jau gan ir ka ir, bet ja MS aizklapētu visas pirātiskas Windows kopijas vienā dienā, tas būtu tiešām smuks gājiens no viņu puses (bet žēl, ka viņi to nekad neizdarīs) - kad es pārgaju uz FreeBSD (var jau ņemt kādu "user-friendly" Linux - tas ir vairāk orientēts uz jauniem lietotājiem) es pilnīgi aizmirsu par nelicensēta Windows lietošānu! Vienīga piebilde, es nespelēju datorspēles vispār (nu ta man ir veicies ar to :) ). Bet nu tik tiešām, ja nākotnē tomēr sāks aizklapēt mājas lietotājus par nelegālām lietām, tad jāsagatavojas ir jau laicīgi (vai arī jāiztērē nauda uz Windows iegādi). A tā es pilnīgi MS pusē. -) Ričards Stollmens tak nebija stulbenis, kad likumīgi noformēja Ģenerālo Publisko Licensiju (GPL), kas domāta priekš visiem - lai nepārkaptu likumus (jo tie jau arī paliek par likumiem, gribam mēs vai negribam!), bet lietotu programmas, kuras autori izplata pēc GPL licensijas noteikumiem.
Par mūziku un filmām - ir vai nu jāperk (jāmeklē lētakie legālie varianti - varbūt internetveikalos), vai arī nav jāklausas ši dziesma un nav jāskatas šī filma. Cik es zinu (ja kāds zin labāk, lai izlabo) uz ļoti vecām filmām un veco mūziku (varbūt!) "copyright law" jau var arī neatteikties un informācija var tikt brīvi izplatīta. (ta kā man patīk vecas padomju laiku filmas - arī 30 - 40 gados izlaistas un vispār raidījumi no PSRS laikiem (kanāls "Nostalgia")), tad to arī varētu skatīties un neuztraukties par autortiesību likumu pārkapšanu.
Protams, nav jāpaliek pārlieku paranoiskam, bet padomājiet reāli: cik gan daudz ir tādu zādzību un citu mahināciju, par kurām mēs nemaz nezinam. Šeit paveicās un hakeris izmuldējās, bet sazin, cik ir tādu un līdzīgu lietu, kur neviens nav izpļāpājies.. Pēdējais jautājums te vietā - vai mērķis attainso līdzekļus?