Profesionālie tulkošanas pakalpojumi. 5
Pardod: MSI GeForce RTX 2080ti gaming X TRIO Graphic Card 1
Vēlos piedāvāt darbu online. 0
OCTA termiņš 13
Ka sauc Pasaules dalu kura dzivojam 4
google 1
Taustiņu funkcijas izmainīšana 2
Torrent 1
Cik maksā šodien kārtigs Gamer PC? 4
ESET izlaiž 2017.gada produktu izdevumus 23
VIAPLAY: Video tiešsaistē skatās 70% Latvijas iedzīvotāju 21
Katrā desmitajā datorā joprojām izmanto Windows XP 2
Google tuvākajā laikā atteiksies no Chrome paplašinājuma palaidēja 2
Acer ievieš nozares pirmo ieliekto monitoru ar acu izsekošanas funkcionalitāti 4
Adobe laiž klajā ārkārtas atjauninājumu 3
Tests: Cik precīzs ir "lēta gala" velo spidometrs? 3
Leģendārie telefoni – Nokia 3310 un citi 3
Puisis iziet Super Mario spēli mazāk kā piecu minūšu laikā un labo pasaules rekordu 2
Līdz 29.jūlijam atjaunini savu Windows bez maksas! 3
Kā uzlabot televizora skaņu? 2
Programma, ar kuras palīdzību fotogrāfijas pārveidot .gif formātā 1
Aproce, kas sastāv no 25 instrumentiem 1
Trīs padomi televizora izvēlei 2
Windows 7 ēra tuvojas noslēgumam, Microsoft koncentrējas uz Windows 10 1
Lietotāji online: 305
Reģistrētie lietotāji online: 0
Viesi online: 305
Šodien, 9.jūnijā organizācija Business Software Alliance (BSA) publiskoja š.g. aprīlī un maijā veiktā pētījuma Noslēpumainais pircējs (Mystery shopper) rezultātus, kura mērķis bija gūt priekšstatu par faktisko situāciju attiecībā uz legālas un nelegālas programmatūras piedāvājumu Latvijas datorveikalos. Kā liecina pētījuma dati, vairāk kā pusei aptaujāto veikalu darbinieku ir pozitīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu un 29% ir gatavi palīdzēt pircējiem iegūt lietošanā nelegālas datorprogrammas.
Noslēpumainais pircējs meklēja datoru ar lētu programmatūru personīgām vajadzībām un akcijas ietvaros apmeklēja 126 datorveikalus visā Latvijā. Noslēpumainais pircējs vēlējās noskaidrot pārdevēju attieksmi pret licencētas un nelegālas programmatūras iegūšanas un izmantošanas iespējām. Akcijas ietvaros tika vērtēts arī tas, vai veikalu darbinieki izprot legālas programmatūras priekšrocības un spēj par tām pastāstīt pircējiem.
Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai 38% aptaujāto veikalu darbinieku ir negatīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu, un viņi šādu iespēju potenciālajiem pircējiem nepiedāvā. Savukārt, 29% vai gandrīz katrā trešajā gadījumā pārdevējam bija pozitīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu, un tika piedāvāti risinājumi, kā iegādāties datoru ar nelegālu programmatūru. Kopumā pozitīvu attieksmi pret nelegālas programmatūras lietošanu pauda 52% pārdevēju un vairāk kā puse no šiem 52% arī bija gatavi palīdzēt pircējam iegūt lietošanā nelegālu programmatūru.
Aptaujājot tos pārdevējus, kuri pauda pozitīvu attieksmi pret nelegālas programmatūras ieviešanu, aptuveni pusē gadījumu viņi bija gatavi instalēt (par maksu vai bez maksas) nelegālas programmas, savukārt otra puse atbalstīja domu izmantot nelegālu programmatūru, taču bez konkrēta praktiska risinājuma klientam, norādot, ka šo programmatūru var instalēt pats klients un to var izdarīt mājas apstākļos vai tamlīdzīgi.
„Situācija Latvijas veikalos ir diezgan bēdīga. Par atbilstošu normai to var vērtēt mazāk kā pusē gadījumu. Situācija zināmā mērā ir paradoksāla. Programmatūras tirdzniecības biznesam būtu jāiestājas par aktīvāku programmatūras autortiesību aizsardzību, jo pirātisms pēc būtības negatīvi ietekmē šo uzņēmumu darbību un kropļo tirgus situāciju nozarē. Diemžēl veikalu darbinieki ar savu negodīgo rīcību paši pasliktina situāciju. Bieži vien tas notiek uz klientu rēķina, kuri pat maksā (!) par to, ka viņiem tiek instalēts nelegāls produkts, kas var radīt tiesiskas sekas, pakļaut riskam lietotāja datu drošību un personisko informāciju, tostarp, banku konta numurus, piekļuves paroles un citu nozīmīgu informāciju,” situāciju vērtē Jānis Bordāns, BSA pilnvarotais pārstāvis Latvijā.
Salīdzinoši labāka situācija ir Rīgā, kur negatīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu, nepiedāvājot arī iespēju to iegūt, bija 56% aptaujāto pārdevēju, reģionos situācija ir krietni sliktāka - Zemgalē 44%, Vidzemē 28%, Latgalē 17% un Kurzemē tikai 12% ir negatīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu.
Noslēpumainais pircējs centās noskaidrot veikalu darbinieku zināšanas par legālas programmatūras priekšrocībām. Diemžēl tikai 21% gadījumu veikalu speciālisti varēja sniegt argumentāciju par labu legālas programmatūras lietošanai. Starp biežāk minētajiem argumentiem bija tas, ka legāla programmatūra ir drošāka un tai pieejami regulāri atjauninājumi, tā darbosies kvalitatīvāk, lietotājs būs mazāk pakļauts krāpniecības vai kaitniecisku uzbrukumu riskam. Atsevišķos gadījumos tika minēts arī tas, ka izmantot nelegālu programmatūru ir likumpārkāpums un ka legālas programmatūras lietošana palīdz ietaupīt naudu ilgtermiņā.
Līdzīgs BSA pētījums Noslēpumainais pircējs tika veikts arī Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā pozitīva attieksme pret nelegālu programmatūru un gatavība to praktiski piedāvāt bija tikai 3% aptaujāto, Lietuvā situācija ir līdzīga Latvijai – 28% aptaujāto (Latvijā – 29%).
Kopumā pozitīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu (pieskaitot arī tos gadījumus, kad netika praktiski piedāvāts instalēt nelegālu programmatūru) Igaunijā bija 18% gadījumu, Latvijā – 52% un Lietuvā – 63% gadījumu.
Lietuvā (77%) un Latvijā (79%) pārdevēju nepārzināja legālas programmatūras priekšrocības (Igaunijā - 56%).
Es oficiāli paziņoju, ka man ir pozitīva attieksme pret cilvēkiem, kas instalē vai atbalsta kopētas programmatūras lietošanu. Variet mani pieskaitīt attiecīgajai grupai, tādējādi palielinot tos sarēķinātos procentiņus.
Atbalstu zagšanu, priekš 3. pasaules valsts programmatūras cena ir par dārgu.
Kārtējais pētījums kur izspiedēji pēta ka ne visi piekrīt viņu biznesa modelim. Lai tie BSA apēd sūdus un nošaujas!
nokačāju/ nozagu 4 programmas ar kurā var atjaunot bojātu disku un atgūt datus, viena no šīm programmām reāli palīdzēja. secinājums, ja katra no šim programmām būtu maksājusi 20lvl tad es būtu iztērējis 80lvl, piedevām 60lvl par programmām no kurām man nebūtu nekāda labuma.
Bieži vien tas notiek uz klientu rēķina, kuri pat maksā (!) par to, ka viņiem tiek instalēts nelegāls produkts, kas var radīt tiesiskas sekas, pakļaut riskam lietotāja datu drošību un personisko informāciju, tostarp, banku konta numurus, piekļuves paroles un citu nozīmīgu informāciju,”
Ko tie BSA pīpē :) Un vai BSA ieteica likt kompjos linux un OpenOffice? Vai tikai pārdot M$ produktus?
m
Dīvaini ka gudrās galvas, kas rada programmproduktus plašam patērētāju lokam (nevis ļoti specifiskus biznesa produktus) atsakās saprast, ka pazeminot sava produkta cenu tādās banānu republikās kā Latvija - viņu peļņa būtiski pieaugtu. Pa 20Ls es nopirkšu OS. Personiskām vajadzībām - tā būtu normāla cena attiecībā pret maniem ienākumiem. Savukārt 70-120Ls jau ir tā summa, kas mani motivē aizkāpt nopirkt matricu (par kuru es, ja kas, maksāju datu nesēja nodokli) un aizkāpt uz tuvāko trakeri.. Jo vairāk, ka pilnvērtīgam darbam ar datoru nepietiks tikai ar OS vien. Un vēl - ar Vistas piemēru MS perfekti nodemonstrēja savu attieksmi pret klientu. Mierīgi savāca naudiņas par nepabeigtu sasteigtu bugainu un resursrijīgu mēslu, viņi neuzņemoties nekādu atbildību izlaida W7. Pogā atkal maciņu vaļā.. Ja katra OS butu tik pat ilgdzīvojoša kā XP, tad vēl tie ieguldijumi atmaksātos, bet mēs visi zinām ka nāk jauns hits W8 utt...
karnaiss rakstīja:
Kārtējais pētījums kur izspiedēji pēta ka ne visi piekrīt viņu biznesa modelim. Lai tie BSA apēd sūdus un nošaujas!
Precīzi!
iesakiet kādu labu marķieri...apnicis pirkt jaunus komplektus ik pēc 500 diskiem,,,
Un cik pārdevēju piedāvāja alternatīvas kroplajam MS office, par kuru tieši aptaujātāji tik ļoti interesējās?
http://download.openoffice.org/
BSA puppet of gatesfoundation rakstīja:
Un cik pārdevēju piedāvāja alternatīvas kroplajam MS office, par kuru tieši aptaujātāji tik ļoti interesējās?
http://download.openoffice.org/
BSA puppet of gatesfoundation rakstīja:
Un cik pārdevēju piedāvāja alternatīvas kroplajam MS office, par kuru tieši aptaujātāji tik ļoti interesējās?
http://download.openoffice.org/
Diemžēl ērtumā un iespēju ziņās par MS Offisu nekas labāks izdomāts nav, varētu gan pastrīdēties par pēdējām versijām, kur ir totāli sabojāts lietotāja interfeiss.
Tāpat diemžēl jāsaka, OpenOffice un Microsoft Office savā starpā nav 100% savietojamas, pamēģināju atvērt ar OpenOffice Word dokumentu, kurā ir daudz teksta rindkopas, sagrupētas ar atstarpēm. Atverot ar OO dažas no tām atstarpēm izlien ārā, ja pakoriģē tekstu un saglabā, tad atkal atverot ar Word'u, atstarpes lien ārā. Kamēr OO nenovērsīs šādas sīkas nepilnības, turpināšu lietot Office 2003 (Office 2007/2010 nepatīk). Žēl ka tā, jo OO izkārtojums ir ļoti līdzīgs office 2003 un tas man tajā patīk.
Tie calc (.xls) faili kas saglabāti openoffice (vai libreoffice) vidē - tādi arī tiek atvērti uz MS Excel. Otrādi gan būs problēmas, jo MS Excel pat dažādās versijas smagi konfliktē savā starpā, kur nu vēl ar citiem office risinājumiem
Par word un powerpoint nav vērts runāt, tie sen vairs problēmas nesagādā, neskaitot burtu šriftus, kur *nix jūzeriem pašiem jāpakustina pakaļa lai uzinstalētu mscorefonts un jā noklusētās bildītes atšķirās (kuras neviens savās prezentācijās tāpat neizmanto).
Dalīties ar failiem nav zagt!
Tieši šīs lielās kompānijas aplaupa cilvēkus!
Kapēc aizstāv lielos zagļus padarot tos par upuriem?
Tāpēc, ka lielie zagļi maksā lielākus nodokļus.
Es gan nesaprotu par ko BSA ir sašutuši, paši ar gatesfoundation palīdzību sabaroja windows skolās par brīvu, ta' ko viņi domā - kāds absolvents vai skolnieks ārpus skolas pēkšņi sāks par viņu maksāt?
... man jau patīk, kā pēdējā laikā lielie zaudē mazajiem... visādās frontēs... varētu likties ne pa ķeksi, ko rakstīšu... bet... tas par microsoft pēdējā laikā ir zaudējis virkne tiesu prāvās, kurās tika vainota par atvērtā koda licenču pārkāpšanu un izmantošanu, zagšanu teiksim, office programmās... MS zog lai nopelnītu, bet paļaujas uz to, ka viņi ir tik lieli, ka varēs tikt sveikā cauri vai atpirkties...
ja ne pirātisms, mēs vispār dzīvotu 'akmens laikmetā'. bagātajās valstīs varbūt programmu cenas nemulsina, bet pie mums vajadzētu vienu '0' no beigām noņemt, lai cena būtu pieejama. pateicoties iespējai nelegāli ielādēt programmas, pie mums ir cilvēki, kuri prot apieties kaut vai ar to pašu office, nemaz nerunājot par specifiskākām programmām, kuras maksā vairāk kā 10k $.
un pirātisms nav zagšana, tā ir kopēšana. nevajag jaukt dažādas lietas. ja kāds nelegāli uzliek sev programmu, viņš nevienam neko nav atņēmis ar to.
Katik ne ar...
Kad beidzot tie oligarhi sāks tirgot softu nevis pa simtiem un tūkstošiem $$, bet gan par reālām un visiem pieejamām cenām tad arī cilvēki vairāk pirks legālas programmas un pirātisms pas par sevi sāks samazināies jo vienkārši, piemēram: Ja cilvēks var atļauties nopirkt legālu OS u.t.t. tad to pirātisko viņam nafig nevajag, bet ja OS maksā daudz un citas nepieciešamas lietas (kautvai ofiss) arī maksā simtus tad protams, ka loģiska izvēle ir par labu nelegālam produktam.
Piemēram salīdzināsim PC 200 - 300 LS (tikai dzelži)
OS - 80 - 200 LS
Ofiss - 60 - 300 LS
tātad bez kādiem 500 LS nemaz normālu darbstacīju (parastam jūzerim) nenokomplektēt =(
as tā vidusmēra lietotāja vajadzībām - neskaitot spēles un citas sīkas programmas
Nelegāla OS 5 - 10 LS
Ofiss arī ap 5 - 10 LS
Ja roku lenķis atļauj dat vispār tikai internea un tukšu CD/DVD disku izmaksas
Zinot siuāciju LV nepārprotami skaidrs, ka cilvēki izvēlēsies nelegālu produku. Pat daudzos uzņēmumos ir liels nelegālo programmu procents
Turklāt normāli lietojami ir tikai pro produkti, jo visādi starter un home risinājumi ir stipri nepilnīgi.