Negaisa laikā lietotāja dati ir apdraudēti

Datu centru operatora DEAC pieredze liecina, ka datu pārraide negaisa laikā Latvijā ir apdraudēta. Pēc negaisa nākas saskarties ar klientu neapmierinātību un sūdzībām par sabojātiem vai pat neatgriezeniski zaudētiem datiem. “Datu centrs, ja tā pamata uzdevums ir droša datu uzglabāšana, protams, rūpējas par datu drošību arī negaisa laikā, taču tas nevar uzņemties atbildību par apdraudējumiem, kādi negaisa laikā var būt datu ceļā no ikkatra lietotāja datora līdz datu centram,” stāsta DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

“Pērkona negaiss nekādā veidā nevar ietekmēt sistēmu darbību vai klientu iekārtas tādos datu centros kā DEAC. Lai arī cik spēcīgs būtu pērkona negaiss, tas nevar izraisīt ne sakaru pārtraukumus datu centros, ne arī kļūmes klientu sistēmu darbībā,” skaidro Andris Gailītis.

Taču, ņemot vērā to, cik daudzviet Latvijā pavirši izturas pret datu pārraidi, Andris Gailītis tomēr iesaka izvairīties no aktīvas datu plūsmas negaisa laikā. “Pat ja par datu drošību ir parūpējies datu centrs, un arī droša ir vieta, no kuras tiek attālināti piekļūts datiem, taču ir jābūt drošam par datu tālo ceļu no datora līdz datu centram. Šajā garajā datu ceļā mēdz būt iesaistīti pārāk daudzi, tāpēc arī izkontrolēt visu iespējamo iesaistīto drošības līmeni ir ļoti grūti,” uzskata Andris Gailītis.

Andris Gailītis gan norāda, ka biznesa nepārtrauktības nodrošināšanai ir vitāli svarīgi, lai interneta pakalpojumu sniedzēja izmantotie internet kanāli ir droši, kā arī profesionāli tiek uzturēti komunikāciju mezgli. “Ik reizi, kad zibeņo, mēs novērojam interneta kanāla dīkstāves, un tas liecina, ka daudzi interneta pakalpojumu sniedzēji rīkojas pavirši,” satraucas Andris Gailītis.

“Salīdzinoši daudz datu pārraides kabeļu joprojām ir pa gaisu un netiek izmantoti pazemes optiskie jeb šķiedras kabeļi, kuri nepiesaista zibeni. To ikviens var novērot Rīgā, kur starp mājām mudž no dažādiem pārvilktiem gaisa datu pārraides kabeļiem,” stāsta DEAC tehniskā departamenta vadītājs Edgars Lukss, piebilstot, ka zibens laikā šādi kabeļi ir tiešs apdraudējums tobrīd tur esošajiem datiem.

Viena no galvenajām problēmām negaisa laikā ir saistīta ar elektrības padeves traucējumiem. Tādi datu centri kā DEAC ir aizsargāti ar ļoti jaudīgām UPS un automātiskām pārslēgšanās sistēmām no ārējiem un iekšējiem elektrības pievadiem, tai skaitā dīzeļģeneratoriem. Taču šādas iekārtas retāk ir birojos, kur nu vēl mājās, un pat ne visiem interneta pakalpojumu sniedzējiem.

“Zibens laikā var notikt elektropārvades sistēmu pārslodze. Ja ar speciālas aparatūras palīdzību datortehnika netiek aizsargāta, tad zibens var sabojāt gan datu pārraides specializēto aparatūru, gan datoru barošanas blokus, mikroshēmas, kā arī cietus diskus ar uzglabātajiem datiem,” zina stāstīt Edgars Lukss, piebilstot, ka ļoti apdraudētas ir arī tādas failu sistēmas kā FAT un FAT32, kuras ikdienā tik bieži izmanto vienkāršie lietotāji.

“Ja negaisa laikā ir tikko bojāta lietotāja datora failu sistēma, un vienlaicīgi tobrīd tiek veikta datu sinhronizācija ar datu centru, tad pastāv iespēja, ka sabojātie faili nonāk arī datu centrā. Tas gan nenozīmē, ka dati ir pilnībā zaudēti, jo datu centros tiek veiktas datu kopijas un tāpēc datus iespējams atjaunot. Taču, ja datu kopijas netiek veiktas, tad gan ir iespējams, ka dati zuduši neatgriezeniski,” norāda Edgars Lukss

Edgars Lukss atzīst, ka daudzās sūdzības negaisa laikā liecina tikai par to, ka interneta darbība un datu glabāšana Latvijā daudzviet tiek nodrošināta ļoti pavirši, tai skaitā lēti un neefektīvi.

“DEAC datu centra telpas ir projektētas tā, lai atbilstu visaugstākajai drošības pakāpei, kā arī aprīkotas ar zibensnovedējiem. Datu centru komunikācijas ir zem zemes un slēgtās datu centra telpās. Optikas, jeb šķiedras kabeļi, pa kuriem tiek nodrošināts interneta kanāls, atrodas zem zemes un ir nodrošināti pret dabas stihijām. Datu centros ir arī vairāki interneta slēgumi Latvijas stratēģiskās vietās, kas nepieļauj sakaru pārtraukumus. Sistēmu un tehnikas darbību 24h uzrauga tehniskais personāls, kas spēj ātri un profesionāli reaģēt,” profesionālu datu centru priekšrocības uzskaita Andris Gailītis.

Saistītie raksti

• Zinātnieki strādā pie tehnoloģijas, kas nodrošinās 50,000 reizes lielāku datu pārraides ātrumu
• 6 padomi, kā rūpēties par datu drošību darba vietā
• Android var uzlauzt, to apstulbinot ar garu paroli
• Pētījums: 75% izdzēstu cieto disku joprojām glabā bijušo īpašnieku datus
• Vai tu izmantotu ar degvielu darbināmu iPhone lādētāju kabatas izmērā?
• Pētījums: Kredītkartes dati atklāj tavu identitāti
• Apkopotas aizvadītā gada populārākās paroles
• Kubas iedzīvotāji beidzot var iegādāties Amerikā ražotas ierīces
• Zinātnieki vēlas radīt kredītkarti, ko neviens nespēs viltot
• „Volvo” ķivere brīdinās riteņbraucējus par citiem satiksmes dalībniekiem
• 5 padomi, kā padarīt e-pasta lietošanu drošāku
• Lai nokopētu kāda pirkstu nospiedumus, nepieciešama vien kamera un nedaudz veiksmes
• Anglijas banka izmantos Facebook un Twitter procentu likmes noteikšanai
• Pārsteidzoši! Itālijā 40% laulību šķiršanas gadījumu tiek citēti „WhatsApp” ieraksti
• TZOA – līdznēsājama ierīce, kas ziņo par vides kvalitāti. FOTO

Komentāri

#5 Andron MacBeton @ 2011.07.02 16:05

Un kad pajoliem Pērses ielā pazūd elektrība tad visi tie tavi datu centri ir tik pat noderīgi kā ķenguram batuts. Aizei dirst ar savu reklāmu.