Kaspersky Lab: Cik vērts tu esi internetā?

Neraugoties uz cenu samazināšanos interneta provaideru cenrāžos, šī pakalpojuma lietotāju tēriņi tomēr turpina pieaugt. Pieejams internets aizvien vairāk „sit pa kabatu” tiem, kuri tiešsaistē pavada daudz laika, nerūpējoties par savu drošību.

Izpētot, cik bieži lietotāju datori tiek inficēti ar kaitīgajām programmām, izmantojot izplatītākās krāpnieku shēmas, Kaspersky Lab eksperti ir noskaidrojuši, cik šodien vidēji „izmaksā” ierindas Krievijas interneta lietotājs.
Datornoziedzniekiem pieejamo nelikumīgo peļņas paņēmienu klāsts interneta vidē palielinās gadu no gada. Tomēr ļaundari uz citu rēķina joprojām var iedzīvoties divējādi: apzogot nevērīgākos globālā tīmekļa lietotājus vai arī nopelnot uz viņu rēķina kādā citā veidā.

Eksperti secinājuši, ka ļaundari aktīva sērfošanas internetā ietvaros gada laikā uz viena Krievijas interneta lietotāja rēķina var nopelnīt līdz pat 500 ASV dolāriem. Lielāko daļu šīs summas, kā likums, sastāda upura sūri nopelnītie līdzekļi. Savukārt atlikumu jeb „krējumu” krāpnieki nosmeļ, prasmīgi pārdodot nelikumīgi iegūto interneta lietotāju personīgo informāciju.

Iekļūšana kaitīgo datorprogrammatūru epidēmijas sadales sistēmā, kura inficē datoru ar „izspiedēju”, kurš nosūta vairākus SMS surogātpastus cerībā saņemt atbloķēšanas kodus, neveiksmīgam lietotājam izmaksā 20 ASV dolārus.

Savukārt 2 vai 3 „SMS Trojas zirgi”, kuri izsūta SMS surogātpastu uz mobilajiem numuriem bez lietotāja ziņas, rada viņa mobilajā kontā iztrūkumu 30 līdz 45 ASV dolāru apmērā.

Kā izriet no pētījumu rezultātiem, vairums Skype lietotāju regulāri papildina savu kontu par 10 līdz 20 ASV dolāriem – precīzi par tādu summu, ko zaudē lietotājs, ja krāpniekiem izdodas iegūt viņa reģistrācijas datus. Savukārt Skype kontu iespējams pārdot par 5 ASV dolāriem.

Tiešsaistes loteriju cienītāji, nosūtot vienu „Veiksmes SMS”, riskē šķirties no 30 ASV dolāriem. Vēl lielākus zaudējumus piedzīvo tie, kuri pārbauda viltus antivīrusu efektivitāti, jo maksa par šī „pakalpojuma” izmantošanu ir vidēji 50 ASV dolāri. Tiesa, arī tā nav galējā summa, no kuras var šķirties interneta lietotāji, nokļūstot datornoziedznieku slazdos – izmantojot datu atjaunošanas pakalpojumu, kura pamatā ir failu šifrētāja „Trojas zirga” GpCode versija, lietotājs būs spiests „uzdāvināt” ļaundariem vidēji 100 ASV dolārus.

Ir arī daudz citu veidu, kā nopelnīt uz bezrūpīgu lietotāju rēķina. Piemēram, nozogot viņa pases skanēto attēlu. Pārdodot šos datus, ļaundaris nopelnīs aptuveni 25 ASV dolārus. Nedaudz lētāk – 10 ASV dolārus – izmaksā lietotāja kredītkartes dati. Savukārt piekļuves datu (lietotājvārda un paroles) kādam no neskaitāmajiem sociālajiem tīkliem cena ir 5 ASV dolāri.

Kaspersky Lab rīcībā esošā informācija liecina, ka interneta lietotāja e-pasta autorizācijas datu šā brīža tirgus cena ir 20 ASV dolāri. Nedaudz mazāk izmaksā hostinga servisa (piemēram, RapidShare) piekļuves dati – 10 ASV dolārus.

Salīdzinoši vismazākais pieprasījums šobrīd ir pēc lietotāju IM-messenger aplikāciju (ICQ u.c.) parolēm, kuru cena ir aptuveni 3 ASV dolāri par vienību. Savukārt vislielāko rentabilitāti, lai cik dīvaini tas arī būtu, uzrāda tiešsaistes spēļu cienītāji. Piemēram, augsta līmeņa populārās spēles World Of Warcraft spēlētāja konta tirgus cena ir vidēji 150 – 160 ASV dolāri.

Saistītie raksti

• Pārlūkprogrammu statistika par 2015.gadu
• 6 padomi, kā rūpēties par datu drošību darba vietā
• Android var uzlauzt, to apstulbinot ar garu paroli
• Apvienotās Karalistes valdība atvēlēs 50 miljonus bezmaksas Wi-Fi nodrošināšanai vilcienos
• Ķīnā turpmāk pieprasīs izmantot savu īsto vārdu reģistrācijai tīmekļa kontos
• Vai tu izmantotu ar degvielu darbināmu iPhone lādētāju kabatas izmērā?
• 5 ierobežojumi, lietojot „WhatsApp” datorā
• Apkopotas aizvadītā gada populārākās paroles
• Zinātnieki vēlas radīt kredītkarti, ko neviens nespēs viltot
• „Volvo” ķivere brīdinās riteņbraucējus par citiem satiksmes dalībniekiem
• 5 padomi, kā padarīt e-pasta lietošanu drošāku
• Anglijas banka izmantos Facebook un Twitter procentu likmes noteikšanai
• „Tumblr” pārspēj Facebook kā ātrāk augošais sociālais tīkls
• Pārsteidzoša statistika: 97% populārāko aplikāciju ir tikušas uzlauztas
• Google Project Loon – internets no debesīm

Komentāri

#2 karuuzo @ 2011.07.29 14:12

Savukārt vislielāko rentabilitāti, lai cik dīvaini tas arī būtu, uzrāda tiešsaistes spēļu cienītāji.

Toč dīvaini :? Cilvēki par reāliem zaļajiem sapērkas spēlēs virtuālās lietiņas un tiekot pie viņa konta, šīs lietiņas var pārdot un pārvērst atpakaļ reālos zaļajos. Bet diez kā to varētu izmantot krāpnieki :?

m

#3 Sternwolf WWW @ 2011.08.16 17:35

kur ir tas tirdziņš? Būtu šis tas uz pārdošanu izliekams