Profesionālie tulkošanas pakalpojumi. 5
Pardod: MSI GeForce RTX 2080ti gaming X TRIO Graphic Card 1
Vēlos piedāvāt darbu online. 0
OCTA termiņš 13
Ka sauc Pasaules dalu kura dzivojam 4
google 1
Taustiņu funkcijas izmainīšana 2
Torrent 1
Cik maksā šodien kārtigs Gamer PC? 4
ESET izlaiž 2017.gada produktu izdevumus 23
VIAPLAY: Video tiešsaistē skatās 70% Latvijas iedzīvotāju 21
Katrā desmitajā datorā joprojām izmanto Windows XP 2
Google tuvākajā laikā atteiksies no Chrome paplašinājuma palaidēja 2
Acer ievieš nozares pirmo ieliekto monitoru ar acu izsekošanas funkcionalitāti 4
Adobe laiž klajā ārkārtas atjauninājumu 3
Tests: Cik precīzs ir "lēta gala" velo spidometrs? 3
Leģendārie telefoni – Nokia 3310 un citi 3
Puisis iziet Super Mario spēli mazāk kā piecu minūšu laikā un labo pasaules rekordu 2
Līdz 29.jūlijam atjaunini savu Windows bez maksas! 3
Kā uzlabot televizora skaņu? 2
Programma, ar kuras palīdzību fotogrāfijas pārveidot .gif formātā 1
Aproce, kas sastāv no 25 instrumentiem 1
Trīs padomi televizora izvēlei 2
Windows 7 ēra tuvojas noslēgumam, Microsoft koncentrējas uz Windows 10 1
Lietotāji online: 364
Reģistrētie lietotāji online: 0
Viesi online: 364
Saskaņā ar datiem, kas iegūti, izmantojot datorapdraudējumu uzraudzības un ātrās reaģēšanas mākoņsistēmu Kaspersky Security Network, Kaspersky Lab antivīrusu risinājumu mājas lietotāji Latvijā tiek pakļauti pikšķerēšanas mēģinājumiem vidēji divas reizes mēnesī.
Pikšķerēšanu izmanto konfidenciālu datu iegūšanai: kibernoziedznieki izveido viltus mājaslapu, kas izskatās tieši tāpat kā bankas, pasta pakalpojuma, sociālā tīkla vai cita populāra resursa tīmekļa vietne. Pēc tam blēži cenšas krāpnieciski panākt, lai lietotājs apmeklētu viltoto mājaslapu un ievadītu tajā savu konfidenciālo informāciju, piemēram, lietotājvārdu, paroli vai PIN kodu. Izmantojot šos datus, hakeri zog naudu no to lietotāju kontiem, kuri uzķērušies uz āķa, vai izsūta viņu vārdā surogātpastu.
«Visbiežāk ļaundari veido pikšķerēšanas vietnes, kas ir līdzīgas populāriem pasta pakalpojumiem, piemēram, Mail.ru. Tam popularitātes ziņā seko sociālais tīkls «VKontakte» un citi līdzīgi resursi. Trešajā vietā ir mājaslapas, kas piedāvā viltotus antivīrusus un citas populāras programmatūras. Ceturtajā pozīcijā ir krāpnieciskās vietnes, kurās lietotājam piedāvā uzzināt nākotnes pareģojumus, izmantojot viņa vārdu, kas jānosūta īsziņā. Šo sarakstu noslēdz mājaslapas, kas veltītas elektroniskajai Forex tirdzniecības sistēmai un citiem līdzīgiem finanšu resursiem,» saka Kaspersky Lab vadošais antivīrusu eksperts Sergejs Golovanovs.
Kaspersky Lab sniedz padomus, kā nekļūt par pikšķerēšanas upuri:
• Piesardzīgi izturieties pret paziņojumiem, kuros tiekat aicināts norādīt savu personisko informāciju. Ja saņemat vēstuli, ko it kā atsūtījusi banka, piezvaniet uz banku un noskaidrojiet, vai tā tiešām ir sūtījusi jums e-pastu.
• Neaizpildiet pa e-pastu saņemtas anketas, kurās ir jāievada personas dati. Šādu informāciju var droši ievadīt tikai aizsargātās vietnēs. Pārliecinieties, ka tās adrese sākas ar «https://» un pārlūka loga labajā apakšējajā stūrī atrodiet piktogrammu, kas izskatās pēc aizslēgtas piekaramās slēdzenes. Divreiz uzklikšķiniet uz slēdzenes ikonas un pārbaudiet, vai drošības sertifikātā norādītā adrese sakrīt ar tekstu pārlūka adrešu joslā.
• Pārliecinieties, ka jūsu antivīrusu risinājums spēj bloķēt pāreju uz pikšķerēšanas vietnēm, vai instalējiet interneta pārlūku, kas ir aprīkots ar pikšķerēšanas filtru.
• Regulāri pārbaudiet savu bankas kontu stāvokli (ieskaitot kontus, kam ir piesaistītas debetkartes un kredītkartes), kā arī izsūtītās ziņas sociālajos tīklos.
• Rūpējieties par to, lai jūsu datorā vienmēr būtu instalēta interneta pārlūka jaunākā versija un visi drošības atjauninājumi.
Par KSN tehnoloģiju
Sistēma Kaspersky Security Network (KSN) automatizēti vāc un nosūta Kaspersky Lab informāciju par visiem inficēšanas mēģinājumiem un nepazīstamu, aizdomīgu datņu lejupielādi un izpildi lietotāju datoros, kā arī mēģinājumiem inficēt lietotāju datorus, izmantojot tīmekļa vietnes. Šī informācija tiek iegūta ar lietotāju piekrišanu un saglabājot konfidencialitāti un pēc tam nogādāta Kaspersky Lab centralizētajos serveros turpmākai izpētei.
Žēl, ka adblock+ nevar iebarot keywordu "kaspersky". Tā piegriezušies tie kasperska murgi...
Es nez, kam būtu jānotiek, lai es instalētu kaspersky. :D Bet nu neesmu šķiet nekad uzrāvusies uz viltus lapu. Bookmarks ir ļoti ērti :)
"Sistēma Kaspersky Security Network (KSN) automatizēti vāc un nosūta Kaspersky Lab informāciju par visiem inficēšanas mēģinājumiem un nepazīstamu, aizdomīgu datņu lejupielādi un izpildi lietotāju datoros, kā arī mēģinājumiem inficēt lietotāju datorus, izmantojot tīmekļa vietnes."
Tas ka kaspersky paši uzvedās kā "privacy thief" nav nekas jaunas.
Tās ir runeta nacionālās zvejas īpatnības.