Profesionālie tulkošanas pakalpojumi. 5
Pardod: MSI GeForce RTX 2080ti gaming X TRIO Graphic Card 1
Vēlos piedāvāt darbu online. 0
OCTA termiņš 13
Ka sauc Pasaules dalu kura dzivojam 4
google 1
Taustiņu funkcijas izmainīšana 2
Torrent 1
Cik maksā šodien kārtigs Gamer PC? 4
ESET izlaiž 2017.gada produktu izdevumus 23
VIAPLAY: Video tiešsaistē skatās 70% Latvijas iedzīvotāju 21
Katrā desmitajā datorā joprojām izmanto Windows XP 2
Google tuvākajā laikā atteiksies no Chrome paplašinājuma palaidēja 2
Acer ievieš nozares pirmo ieliekto monitoru ar acu izsekošanas funkcionalitāti 4
Adobe laiž klajā ārkārtas atjauninājumu 3
Tests: Cik precīzs ir "lēta gala" velo spidometrs? 3
Leģendārie telefoni – Nokia 3310 un citi 3
Puisis iziet Super Mario spēli mazāk kā piecu minūšu laikā un labo pasaules rekordu 2
Līdz 29.jūlijam atjaunini savu Windows bez maksas! 3
Kā uzlabot televizora skaņu? 2
Programma, ar kuras palīdzību fotogrāfijas pārveidot .gif formātā 1
Aproce, kas sastāv no 25 instrumentiem 1
Trīs padomi televizora izvēlei 2
Windows 7 ēra tuvojas noslēgumam, Microsoft koncentrējas uz Windows 10 1
Lietotāji online: 309
Reģistrētie lietotāji online: 0
Viesi online: 309
Organizācija Business Software Alliance (BSA) publiskojusi š.g. rudens pētījumu Noslēpumainais pircējs (Mystery Shopper), kura mērķis bija apzināt legālo un nelegālo datorprogrammu piedāvājumu Latvijas datorveikalos. Tas uzrāda ievērojamus situācijas uzlabojumus Latvijas datorveikalos, jo BSA pavasara pētījuma rezultāti liecināja, ka tikai 42 % aptaujāto darbinieku bija negatīva attieksme pret nelicenzētās programmatūras lietošanu, bet šoruden tādu ir jau 81 %.
„Latvijā ir aizvien mazāk uzņēmumu, kas kā pakalpojumu piedāvā datoram uzinstalēt nelegālas datorprogrammas, tomēr lielai daļai Latvijas iedzīvotāju vēl trūkst izpratnes par programmatūras intelektuālā īpašuma aizsardzību un pirātisma draudiem. Tāpēc būtu nepieciešams uzlabot sabiedrības izpratni par to, ka nelegāli veidotas produkcijas vai nelegāli veiktu darbību atbalstīšana ne tikai bremzē valsts attīstības gaitu, bet konkrēti apdraud vienu no cilvēka pamattiesībām – baudīt sabiedrības uzkrātos zinātnes, kultūras un mākslas sasniegumus. Nelicencētu programmu izplatīšanai ir ne tikai morālas, bet arī finansiālas sekas, tāpēc nepieciešams regulāri atkārtot vienkāršo patiesību, ka arī bezķermeniska darba veidotājam pienākas samaksa par savu darbu,” pētījuma rezultātus raksturo BSA pilnvarotais pārstāvis Ingrīda Veikša.
Piemēram, veicot atkārtotu Noslēpumainā pircēja iepirkumu veikalā HPShop, tika konstatēts, ka veikala īpašnieks komercdarbības nodrošināšanai ir nelikumīgi izmantojis un klienta pasūtītā datora cietajā diskā instalējis Adobe Systems Incorporated, Microsoft Corporation un SIA Tilde datorprogrammas, šādi nodarot zaudējumus datorprogrammu īpašniekiem. Veikala īpašnieks ir atzinis savu vainu un izlīguma ceļā samaksāja kompensāciju par autortiesību pārkāpumu 841 lata apjomā.
Pētījuma ietvaros š.g. rudenī Noslēpumainais pircējs kopumā apmeklēja 121 datorveikalu, meklējot datoru ar programmatūru personīgām vajadzībām. Papildus licenzēto un nelicenzēto programmatūru piedāvājuma apzināšanai, pētījuma mērķis bija arī noskaidrot veikalu darbinieku attieksmi pret nelegālu jeb nelicenzētu datorprogrammu instalēšanu un izmantošanu, kā arī izvērtēt, vai veikalu darbinieki izprot nelegālas programmatūras riskus un vēlas, un spēj par tiem brīdināt pircēju.
Pētījuma rezultāti arī parāda, ka lielāko veikalu tīklu (kas tirgo arī datorus un datorprogrammas) darbinieki 81% gadījumu neatbalsta un nepiedāvā nelicenzēto programmatūru instalēšanu un izmantošanu, 9% - lai gan izrāda pozitīvu attieksmi, bet nepiedāvā klientam risinājumus, kā šo programmatūru instalēt un lietot. Tikai 9% ir pozitīva attieksme, un viņi arī piedāvā klientam konkrētus risinājumus.
„Jau vairākus gadus plānveidīgi apmācām personālu, lai varētu piedāvāt legālu programmatūru kopā ar mūsu ražotiem datoriem, jo tas tikai pirmajā momentā liekas vienkārši. Šī problēma sastāv no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, tas ir vispārējais patērētāju viedoklis un izpratne par to, vai pirkt legālu programmatūru ir pareizi, otrkārt, mūsu pašu darbinieku attieksme. Pie pārdošanas esam tiešām piestrādājuši un esam pārliecināti par mūsu spējām ne tikai piedāvāt legālu programmatūru, bet arī rast argumentus, lai pircējs apzinātos visus ieguvumus, un tādu nav maz. Tie ir ne tikai juridiskie aspekti par nelegālas programmatūras lietošanas pretlikumību, bet arī reāli ietaupījumi, izvairoties no papildus izmaksām, piemēram, par servisu, datu glabāšanu u.t.t. Daudz laika veltām ne tikai juridiskām personām, kuras datorus lieto darbā, bet arī mājas lietotājiem, un te mums ir labi palīgi kā BSA un Microsoft. Un jāatzīst, ka jūtam arī darba augļus, jo kopējais datoru skaits ar jau instalētu legālu programmatūru aug,” saka Capital valdes priekšsēdētājs Ivars Putniņš. Jāpiebilst, ka Capital šoruden tika pie Microsoft Latvia nominācijas - “Veiksmīgākais Microsoft partneris programmatūras pret-pirātisma jomā”. Visos sešos uzņēmuma Capital veikalos, kurus 2011.gada pavasarī apciemoja „noslēpumainie pircēji”, bija negatīva un noraidoša attieksme pret nelegālu programmatūru, tā vietā tika doti pārliecinoši argumenti par labu oriģinālai programmatūrai.
Salīdzinot pētījuma datus reģionu griezumā, Zemgalē Noslēpumainais pircējs nesatika nevienu datorveikala darbinieku, kas izrādītu pozitīvu attieksmi pret nelicenzētas programmatūras lietošanu. Kopumā situācija Latvijas reģionos ir uzlabojusies. Negatīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu, nepiedāvājot arī iespēju to iegūt, Latgalē ir 84% gadījumu (iepriekš tikai 17%), Kurzemē – 72% (iepriekš tikai 18%), Vidzemē – 69% (iepriekš 29%), Zemgalē 100% (iepriekš 44%). Arī Rīgas reģionā ir krietni uzlabojusies situācija – 82 % (pretēji iepriekšējiem 63 %) uzrunāto pārdevēju izrādīja negatīvu attieksmi pret nelicenzētas programmatūras lietošanu.
Noslēpumainā pircēja uzdevums bija arī noskaidrot, vai pārdevējs centīsies pārliecināt klientu par legālās programmatūras izvēli. Novērojumu dati liecina, ka 41% gadījumu pārdevējs sniedza dažāda veida argumentus par labu legālas programmatūras lietošanai. Starp biežāk minētajiem argumentiem tika minēts, ka legālā programmatūra ir drošāka, ka tā ir efektīvāka un uzticamāka, ka tai ir pieejami regulāri atjauninājumi, ka nelegālas programmatūras lietošana ir likumpārkāpums. Atsevišķos gadījumos tika minēts arī, ka licenzētas programmatūras tiek piedāvātas par labu cenu, sniedzot lietošanas garantijas un palīdzot ietaupīt naudu ilgtermiņā.
Noslēpumainais pircējs ir plaši izmantota tirgus izpētes metode, kuras laikā iepriekš atlasīti cilvēki, kas atbilst attiecīga uzņēmuma tipiska klienta raksturojumam, apmeklē uzņēmumu un veic pirkumu (vai izmanto pakalpojumu), pēc apmeklējuma veicot uzņēmuma novērtējumu pēc iepriekš izvirzītiem kritērijiem.
"tomēr lielai daļai Latvijas iedzīvotāju vēl trūkst izpratnes par programmatūras intelektuālā īpašuma aizsardzību un pirātisma draudiem."
Varbūt tāpēc ka "intelektuālais īpašums" ir neloģisks? Latvijā ar likumu vajadzētu aizliegt programmatūru patentus un intelektuālos īpašumus kuri 100% visi kā viens katastrofāli bremzē inovāciju.
#sviests: Izskatās, sviests ir ne tikai tavs niks, bet arī aizvieto smadzenes. OK, saceri mūziku, raksti dzejoļus, veido mākslas filmas, raksti visiem noderīgus softus - bet ar noteikumu - nekad nevienam neprasi par to ne santīma.
Nu, bet ko var gribēt no neattīstīta bērna prāta - mamma visu pērk, pašam ne par ko nav jādomā :D.
"šādi nodarot zaudējumus datorprogrammu īpašniekiem" - zaudejumus no kaa ? no IECERETAS pelnjas, ne tas saucas varbut neiegutie lidzekli no pardosanas apjoma - nevis ZAUDEJUMI - kaa BSA ir pargudri virieshu kartas organi tapat ari te raksta publicetaji tadi pashi !
a par ko cepties? katrs izdomā savu shēmu, kā slaukt naudiņu!i ja vari arī tu izdomāt un ieviest - cepuri nost un dziļi paklanos!
jurro...
Neviens neliedz par padarīto prasīt samaksu, bet maiznieks, atslēdznieks, santehniķis un arī mūziķis par koncertu, vai gleznotājs par gleznu saņem vienu noteiktu samaksu.
Likumi, kas dažiem izredzētajiem par vienreiz padarītu darbu ļauj saņemt atlīdzību vairākkārt mūsdienu pasaulē nav ne vajadzīgi, ne arī sabiedrība tādus var atļauties.
#3, Piedod, ja neprecīzi izteicos! Uz mūziku attiecas pavisam citi likumi. Es runāju par programmatūru.
Ja par mūziku... Tie "mūziķi" kas slēdz līgumus ar ierakstu kompānijām un reklāmdevējiem, nodarbojas ar komerciju, tā nav māksla. Es uzskatu, ka pielāgot autortiesības mākslai ir tas pats kas pievienot patentus matemātiskiem algoritmiem. Mūsdienās ir situācija, ja nopērc krēslu - vari sēdēt uz viņa kaut Vecrīgas centrā, pamēģini atskaņot nopirktu mūziku, uzreiz būs sods. Nedod Dievs sāksi miksēt ar citām dziesmām, tajā pat laikā neviens tev neliedz krēslu uzlabot vai nokrāsot.
man vislabāk patīk variants kad negūtā peļņa tiek formulēta kā zaudējumi.ja tā spriež tad es katru sekundi ciešu bezgalīgi lielus zaudējumus jo tīri teorētiski varētu tādus gūt ja man kāds tos samaksātu.
Jap, es lietoju Ubuntu un uz mana datora nav nekādu aizvērtā koda vai maksas programmu, nu Adobe Flash laikam tikai...
Sava taisnība tur ir.
Es domāju, galvenā legālās programmatūrās problēma ir cenas-kvalitātes attiecībā (tai skaitā jokainajos licenču noteikumos).
Pilnīgas anarhijas apstākļos, tik tiešām nevienam nebūtu motivācijas kaut ko ražot un uzlabot.
Un runājot par potenciālo peļņu, ja cilvēks kādam ir maksājis par programmatūru un to lieto, tas nozīmē, ka viņš ir bijis gatavs un pat atdevis kaut kādu naudu par to programmatūru. Bet par #8 bezgalīgajiem zaudējumiem, neviens interesi nez kāpēc neizrāda.
Ja arī cilvēks nebūtu gatavs maksāt pilnu piedāvātās programmatūras cenu, "kreisā instalācija" izslēdz iespēju kādām piedāvāt lētākus, alternatīvus legālus variantus, godīgas konkurences ceļā. Piemēram Linux.
Es dzīvoju mazpilsētā kur ir kādi 6 datorveikali, 4 no tiem es pārdevējus nepazīstu un viņi arī nezina kas es esmu, loģiski ka tur man arī pateiks ka neko nezin par kreisām datorprogrammām utt., savukārt 2 veikalos pārdevēji mani pazīst jau gadus 10 un uzliks kompim da jebko. Pēdējoreiz sīkajam nokārās kompis, aiznesu pārinstalēt - šis sāk rakstīt uz lapiņas ko vajag, kādu windu liksim? XP, Win7, LV , EN, Tildes birojs vajadzīgs? utt....
tam kantorim rūp tikai iešņaukt naudu - gribu piezvanīt un pakonsultēties, bet tur nav speciālista kam piezvanīt. Tikai tālsarunas un epasti :(
Kā tad nebūs, kad tev viens pienāk, pajautā windu pa lēto un, kad tu viņam iedod, izvelk savu kangara apliecību un pieprasa no nabaga pārdevēja žūksni naudas par to, lai viņa bode paliktu vaļā.
m
PS. Sorry, bet BSA ir tipisks kangaru kantoris, kas izspiež naudu no vietējiem un atdod to "svešzemju kungiem". Ja kāds nezina, par ko es rakstu, palasiet Lāčplēsi.