Microsoft atbalsta vispasaules Drošāka interneta dienu

Tuvojoties vispasaules Drošāka interneta dienai, Microsoft publicējusi pētījumu par to, kādus drošības un aizsardzības soļus interneta lietotāji veic, lai padarītu savu interneta vidi drošāku. Aptaujas rezultāti norāda, ka šobrīd potenciāli vislielākie draudi pārvietojas no programmatūrās bāzētiem draudiem uz sociāli radītiem uzbrukumiem un ka interneta lietotāji ir vairāk jāizglīto par savu aizsardzību pret aizvien viltīgākiem kibernoziedzniekiem.

Pētījumā atklāts, ka 78% respondentu izmanto pamata tiešsaistes drošības risinājumus, bet viņiem trūkst informācijas par to, kā aizsargāties pret kiberuzbrukumiem, kas balstīti uz maldināšanu, piemēram, pikšķerēšana, identitātes zādzības un krāpnieciskas saites. Aptaujas rezultāti ir vērtīgs papildinājums Drošāka interneta dienai, kuru rīko Eiropas Komisijas iniciatīva Insafe ar mērķi veicināt izpratni par drošu internetu, iedrošinot interneta lietotājus rūpēties un aizsargāt savu digitālo dzīvesveidu.

Microsoft ikgadējā datordrošības indeksa (Microsoft Computing Safety index, MCSI) pētījuma ietvaros šogad aptaujāti 11 000 dalībnieku no 27 valstīm visā pasaulē. Indekss aplūko cilvēku pielāgošanos un rīcību tiešsaistes vidē. Respondentiem, atbildot uz jautājumiem par viņu drošības un aizsardzības uzvedību tiešsaistē, tika piešķirti punkti par proaktīvu drošības praksi (maksimums: 100 punkti).

Vidējais MCSI rezultāts visās 27 valstīs bija 44 punkti. Aptauja norāda, ka, lai gan daudzi interneta lietotāji izmanto ugunsmūri, antivīrusu programmas un spēcīgas paroles, ir nepieciešama papildus izglītošana par sociāli radītiem draudiem, kas apmāna cietušos, lai zagtu no tiem datus. Vairāk kā puse (56%) aptaujas dalībnieku nav apguvuši to, kā pasargāt sevi no identitātes zādzībām. 73% respondentu neseko informācijai par jaunākajiem uzlabojumiem tiešsaistes darbību aizsargāšanai.

"Microsoft datoru drošības indekss ir viens no virzītājspēkiem, kas rosina cilvēkus un ģimenes rīkoties apdomīgāk, lai pasargātu savas dzīves digitālo daļu,” vērtē Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis. „Attīstot izpratni par tiešsaistes drošību, mēs varam pasargāt sevi no riskiem, kas šobrīd maina savu fokusu no tehniskiem uz sociāliem. Šis pētījums ir atgādinājums bērniem, vecākiem un skolotājiem par to, ka jāliek lietā rīki, jāapmainās ar informāciju, un jāizmanto drošības padomi, ko piedāvā Microsoft un citi datordrošības jautājumos kompetenti uzņēmumi."

MCSI rezultāti rāda, ka lietotāji aizsargā savu datoru pret tehniskiem draudiem, piemēram, nezināmiem e-pastiem, uznirstošajiem logiem, kaitnieciskām programmām un vīrusiem. 85% respondentu savam datoram ir uzstādījuši antivīrusu aizsardzības sistēmu, lai ar šiem tehniskajiem draudiem tiktu galā. Kibernoziedznieki pielāgojas šai tendencei un rada aizvien izsmalcinātākas un viltīgākas shēmas. Pētījums atklāj, ka daudzi interneta lietotāji ir potenciāli neaizsargāti pret sociāli radītiem uzbrukumiem un neveic nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātos pret kibernoziedzniekiem, kas izmanto krāpšanu, lai zagtu naudu un personisko informāciju. Piemēram, tikai puse cilvēku ir nomainījuši sociālo tīklu privātuma iestatījumus, lai ierobežotu ievietotās informācijas pieejamību nepazīstamiem cilvēkiem. Tikai 29% izmanto interneta pārlūkprogrammu un pikšķerēšanas filtrus. Interesanti, ka jaunieši ir daudz zinošāki par sociālajiem draudiem – 69% jauniešu vecumā no 14 līdz 24 gadiem ir nomainījuši savus sociālo tīklu privātuma iestatījumus, kas ir divreiz vairāk nekā vecuma grupā no 45 līdz 59 gadiem (34%). Jaunieši (68%) daudz aktīvāk izmanto arī drošākas paroles – ar lielajiem un mazajiem burtiem, kā arī cipariem un simboliem (vidēji to dara 61% visu respondentu).

„Drošāka Interneta dienas mērķis šogad ir sasniegt tiešsaistes pasauli visās paaudzēs un kultūrās un iedrošināt ģimenes kopīgiem spēkiem veicināt drošu tiešsaistes vidi. Mēs ļoti novērtējam Microsoft Latvia un citu industrijas pārstāvju dalību un atbalstu sabiedrības izglītošanā, lai pārliecinātos, ka visi interneta lietotāji, īpaši bērni un jaunieši, gūst vislabāko interneta lietošanas pieredzi,” stāsta Net-Safe Latvia Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Microsoft piedāvā virkni rīku, kas palīdz novērst tiešsaistes riskus, piemēram, Windows 7 Parental Controls, Windows Live Family Safety 2011, kā arī ģimenes drošības iestatījumi Zune un Windows Media Center, kas vecākiem ļauj aizliegt pieeju konkrētam tiešsaistes saturam, balstoties uz bērnu vecumu. Windows Internet Explorer 9 Parental Controls ļauj vecākiem redzēt detalizētu informāciju par bērna aktivitātēm internetā. Xbox Parental Control palīdz vecākiem ierobežot bērnu pieeju spēlēm ar nepiemērotu saturu.

„Ir vairāki ieteikumi, kurus jau šodien ikviens var izmantot lielākai drošībai internetā. Radiet stipru paroli saviem sociālo tīklu kontiem, neklikšķiniet uz saiti, ja jums nav nekādas nojausmas, kur tā aizvedīs, uzmanīgi izvērtējiet, kādus personīgos datus un informāciju par sevi publicējat internetā. Pārbaudiet savus privātuma iestatījumus un padomājiet, vai tiešām vēlaties, lai visiem ir iespējams piekļūt konkrētajai informācijai par jums. Pārliecinieties, ka antivīrusu aizsardzība ir atjaunota vai, vēl labāk, uzlieciet automātiskos atjaunojumus. Uzlieciet antivīrusu aizsardzību arī savam tālrunim, jo kibernoziedznieki aizvien biežāk savas kriminālās aktivitātes vērš pret mobilajiem tālruņiem. Saskaņā ar datordrošības indeksa datiem tikai 18% lietotāju savos tālruņos ir uzstādījuši pretvīrusu programmatūru. Nedodiet savu personīgo vai finansiālo informāciju uzņēmumiem vai cilvēkiem, par kuru reputāciju neesat pārliecināts, kā arī vienmēr pievērsiet uzmanību tam, no kā saņemat e-pastus - pazīstama cilvēka vai uzņēmuma adrese, kurā ir izmainīts kaut viens simbols, ir iemesls pārbaudīt sūtītāja atbilstību,” atgādina Ēriks Eglītis.

MCSI pētījums veikts tiešsaistes aptauju formā, un tajā piedalījās 11 000 respondentu no 27 valstīm – Austrijas, Beļģijas, Portugāles, Francijas, Vācijas, Somijas, Norvēģijas, Itālijas, Zviedrijas, Nīderlandes, Dānijas, Īrijas, Spānijas, Krievijas, Slovākijas, Bosnijas, Montenegro, Slovēnijas, Grieķijas, Čehijas, Polijas, Lietuvas, Kazahstānas, Maltas, Ukrainas, Izraēlas un Brazīlijas.

Saistītie raksti

• Microsoft turpina reklāmu karu pret Apple
• Līdz 29.jūlijam atjaunini savu Windows bez maksas!
• Katrā desmitajā datorā joprojām izmanto Windows XP
• Microsoft laidīs klajā jaunu Live Tiles priekš Windows 10
• Kura kompānija ražo labākos portatīvos datorus?
• Microsoft izlaidīs universālu Skype aplikāciju Windows 10 platformai
• Microsoft pārsteidz publiku ar skaistu dāmu uzstāšanos pasākumā
• Microsoft - liels monopola spēlētājs Latvijā
• Microsoft atklāj divus jaunus Xbox One kontrolierus
• Microsoft HoloLens jaunā aplikācija ļauj veidot īsu filmu
• Microsoft TechDay 2016
• Microsoft laiž klajā jaunāko Windows 10 atjauninājumu
• Microsoft laiž klajā Azure Stack tehnisko priekšskatījumu
• Microsoft ir izveidojis ar vienu roku vadāmu tastatūru viedtālruņiem
• Microsoft jaunākais "Lumia" telefons iznāks 1. februārī

Komentāri

#1 azbests @ 2012.02.06 23:12

Pfff, Microsoft un piedaavaa droshiibas risinaajumus? Caurum caurumos dziivo un veel atljaujaas spreegaat :)MIskastee to meeslu Microsoft, tad ar buus mieriiga dziive.

#2 OSrams @ 2012.02.06 23:23

Bla bla bla bla. Raksts ar 1001 teikumu bet neko neizsaka. Muldoņas.

#3 kasis WWW @ 2012.02.07 09:29

Inteliģence ir nevis nolikt, jo tad "es izskatos kruts", bet gan pamatoti spriedumi.
Par caurumainību - vai ir iespējams aizsargāt Win bāzētas sistēmas? Jā, protams, tieši tāpat, kā *nix.
Nu jau 5 mēnešus mājas PC darbinās uz *nix un visu no tā izrietošo. Darbā turpinu lietot Win. Mani secinājumi ir:
* no drošības viedokļa dzīvot ar *nix ir vieglāk, kaut vai tamdēļ, ka te faktiski neeksistē vīrusi. Sevišķi tas būtu attiecināms uz vidēju mājas lietotāju un vecu PC īpašniekiem.
* atvērtais kods nespēj piedāvāt labu alternatīvu vairumam lietujumprogrammatūru - kaut vai PowerPointam. Pat laižot caur Wine, progas nereti izskatās kā ar cirvi taisītas.

Tātad abās pusēs savi plusi un savi mīnusi. Protams, vidēja sekretāre var izdzīvot arī ar Libre Office, bet pat te teksta dokumenta veidošana ir stipri čakarīgāka, kā Wordā.
Lai katrs pats izlemj...

#4 karuuzo @ 2012.02.07 11:38

kāsi, te neviens nerunā par OO (LO), bet par caurumiem. M$ ir caurumu karalis. Pat Windows 7, kas skaitās visdrošākā M$ OS, nav ieteicama darbināt bez antivīrusiem. Linux - uzliec un lieto. Vienīgi root paroli uzlikt.

Bet, ja runā par internetu, M$ ir audzis. Ja agrāk ēzelītis bija hakeru sapnis un, tā kā 90% lietoja ēzelīti, sapnis bija realitāte, tad tagad ir diezgan grūti kaut ko izdabūt cauri. Protams, ēzelītim paliek M$ ieviestais uzspied un aiziet risinājums, ka viss palaižas ar vienu spiedienu - atveras bilde, uzinstalējas programma, palaižas vīruss, vienalga kas. Un drošība arī viņiem pieklibo. Kaut vai, atver pliku XML tekstu - ārprāc, šis grib darbināt ActiveX, kas var kaitēt kompim. Pēc 100 šitādiem ārprāc, vienkārši pārstāsi uz to reaģēt un beigās būs tāpat kā fabulā par puiku, kuram bija garlaicīgi, tāpēc viņš sauca, ka viņam uzbrūk vilki. Zināt, kā tas beidzās :)

m

#5 kasis WWW @ 2012.02.07 12:01

Es gan, cita starpā, runāju arī par lietojumprogrammām, jo ir jāskatās bilde kopumā par to, kas ir vai nav "MIskastee to meeslu Microsoft, tad ar buus mieriiga dziive". Kā reiz par mierīgu dzīvi!
Piemēram, tas, ka esmu *nix tankā no drošības viedokļa, man nepalīdz mierīgi dzīvot, jo nevaru atsevišķās situācijās jēdzīgi darīt savu tiešo darbu - nav atbilstošas programmatūras.
Savukārt daudz mierīgāk jūtos interneta bankā, ja esmu *nix lietotājs (nav vīrusu, mani sargā uzlikts vienkāršs, bet efektīvs ugunsmūris) Arī Win var smuki nosargāt, tikai jārēķinās ar lielāku lietotāja e-izpratni, izmaksām un milzīgu krakeru armiju, kas nesnauž.

Tāpēc jau rakstīju, ka katram jāizvērtē savas vajadzības, izcenojumi, saprašana, lai justos droši un spētu veiksmīgi pildīt savus darba pienākumus vai vienkārši baudīt e-dzīvi...

#6 Gestapo @ 2012.02.07 13:22

Gribi drošību?- nelieto Microsoftu.

#8 kasis WWW @ 2012.02.07 18:29

>7
Atšķirība tāda, ka es neapgalvoju, ka viens ir pilnīgs mēsls, bet otrs "īstais risinājums visiem pudeļu kakliņiem". Nav jābūt pro fotogrāfam, lai raudātu pēc PS. Nereti problēma nav tikai programmu trūkumā (neredzu alternatīvu, piemēram, MS OneNote, kas daudziem ir būtiska), bet arī alternatīvu "jēlumā" un neparocībā (kaut vai tabulu veidošanas un modificēšanas iespējas LO Word Procesorā, Presentation totālajā atpalicībā utt utjpr. Kopumā MS Office 2010 ir jūdzi priekšā LO ērtuma un iespēju ziņā). To es nesaku, jo būtu MS fans. Gribētos būt atvērtā pirmkoda fanam (un tāds esmu drošības politikas jomā), bet pēc pusgada reālas darbošanās un salīdzināšanas, jāsecina, ka darbam man vajag jaudīgu laptopu ar Win, bet mājās ikdienai palikšu pie *nix, kaut vai, lai sekotu līdzi atvērtā pirmkoda nometnē notiekošajam (arī ļoti simpatizē drošības politika). Protams, serveru pusē dominē atvērtais pirmkods (tiesa, vēl īsti nezinu MultiPoint 2011 servera bezmaksas alternatīvu (ja ir, iesakiet!))

Tātad sausais atlikums, manā izpratnē, ir - ne visu darbu specifika pieprasa visu šo ekstra fīču esamību, piemēram, žurnālistikā vairumā gadījumu es neredzu īsti vajadzību pēc kā vairāk, kā Libre Office. Tad nu katrs lai izsver visus "par un pret"...

#10 kasis WWW @ 2012.02.07 20:17

Tikpat labi irdināšanu varu arī Tev pārmest. Zinu, ka vienu un to pašu rezultātu var panākt dažādos veidos. Jautājums tikai par ieguldīto laiku - apmācībā un darba izpildē. Pie tam nav runa par datoriķa smadzenēm, bet ikdienas lietotāju. Man ikdiena prasa daudz strādāt, piemēram, ar tabulām un attēliem Word vidē, kā arī prezentāciju veidošanu. Ērtību ziņā MS Word un PP ieliek vienos vārtos. Varētu minēt vēl čupu citu piemēru, kur *nix vide besī laukā (piemēram, Unity smuki atpazīst manu Kingston U3 flešku, bet XFCE to pirmajā reizē atteicās atpazīt. Nācās pārslēgties uz Unity, lai tas atpazīst, un tad atpakaļ uz XFCE). Daudzie formāti manā gadījumā nav būtiski.
No otras puses OneNote, piemēram, ir stipri nestabils un tml.

Lai nu kā - man kā lietotājam ir izveidojies savs priekšstats, piemēram,par MSO un LO iespējām un ērtumu tos praktiski lietojot. Lai katrs izdara pats savus secinājumus. Neuzskatu par vajadzīgu šo diskusiju turpināt, jo slinkums aprakstīt visus novērotos abu pušu "par un pret".