Par krāpnieku mērķi kļuvuši tie, kas interesējas par bēgļu tematiku

Antivīrusu programmas „eScan” radītāji brīdina – kamēr Sīrijas kara bēgļi plūst uz Eiropu, krāpnieki cenšas apkrāpt lētticīgus lasītājus, kas seko jaunumiem un reportāžām par šo sāpīgo tēmu. Vēl vairāk mēģinājumu iedzīvoties uz citu rēķina var sastapt pasniegtus kā ziedojumu vākšanu kara bēgļu atbalstam.

Drošības eksperti norāda, ka kara bēgļu tēmu krāpnieki saviem kaitnieciskajiem nolūkiem izmantoja arī agrāk, taču visbiežāk tas notika e-pastu veidā: lietotāji saņēma maldinošas vēstules ar lūgumu palīdzēt it kā Sīrijā esošai un kara briesmas pārdzīvojošai meitenītei. Tagad krāpnieki cenšas ar šokējošiem attēliem vai uzmanību piesaistošiem virsrakstiem pievilināt lasītājus savām kaitnieciskajām interneta vietnēm.

„Ar nolūku ieinteresēt pēc iespējas vairāk potenciālo upuru, krāpnieki ņem talkā hiperbolizētas, teju neticamas, taču neīstas ziņas. Ja virsrakstā tiek apgalvots, ka notiek kaut kas nereāls un to jūs nekur citur neredzēsiet, tad vajadzētu padomāt, vai ir vērts klikšķināt uz tādas saites, jo tā var būt krāpšana,” norāda „eScan” pārstāvja Baltijas valstīs uzņēmuma „Baltimax” produktu vadītājs Deivids Švēgžda.

Lai izvairītos no krāpnieku tīkliem, jāievēro noteikti drošības pasākumi. Pirms uzklikšķināt uz kādas saites, kas it kā ved uz šokējošu video, piemēram, par bēgļu izlaušanos pie Lietuvas un Latvijas robežas, vajadzētu pievērst uzmanību tam, kur ir izvietota šī saite – visbiežāk kaitnieciskās saites tiek izplatītas e-pastos un sociālajos tīklos. Tāpat jāpievērš uzmanība tam, kas šo saiti ir izvietojis vai atsūtījis, uz kādu interneta vietni tā ved.

Vislielāko apdraudējumu rada melīgi lūgumi palīdzēt bēgļiem, ziedojot viņiem kādu noteiktu naudas summu. „Tikko pasaulē notiek kāda katastrofa vai lielāka nelaime, zibenīgi parādās fiktīvas labdarības organizācijas, kas izkrāpj naudu no līdzcietīgiem cilvēkiem,” atzīst D.Švēgžda.

Tiem, kas vēlas palīdzēt kara bēgļiem, vajadzētu uzmanīgi izvēlēties labdarības vai bezpeļņas organizāciju, kas šim mērķim vāc ziedojumus. Bažīties vajadzētu, ja neatrodat nekādu oficiālu informāciju par līdzekļu vācēju. Tāpat ļoti uzmanīgi vajadzētu ziedot interneta vietnēs, izmantojot kredītkarti. Šādos gadījumos kartes dati var tikt saglabāti un cilvēks ne tikai zaudēs ziedoto naudu, bet krāpniekiem būs arī iespēja no konta vēlāk piesavināties vairāk līdzekļu.

„eScan” speciālisti atgādina, ka sekojot karstākajiem jaunumiem vienmēr vajadzētu izmantot jaunāko antivīrusu aizsardzību, instalēt būtiskos operētājsistēmas atjauninājumus, lai dators būtu maksimāli pasargāts un lietotāji izvairītos no krāpnieku tīkliem un iespējamiem zaudējumiem, uzklikšķinot uz ļaundabīgās saites.

Saistītie raksti

• No darbinieku kļūdām pasargā darba vietu novērošana