Grinders – DIY pagrīdes kiborgi

Precīzi noteikt, kas ir kiborgs un kas nē, ir sarežģīti. Nav striktas definīcijas, jo nav pēc tā vajadzības. Ir uzskats, ka kiborgam jābūt ierīcēm, kas savienotas ar nervu sistēmu. Ir arī uzskats, ka kiborgs ir jebkurš, kurš ar ierīces palīdzību ievērojami uzlabo savas spējas. Tā kā nav striktas definīcijas, nav arī strikti noteikts, kad tu pats paliec par kiborgu. Vai robeža ir brilles, kājas protēze, dzirdes aparāts vai kardiostimulators? Viens ir skaidrs – parasti cilvēks nenonāk situācijā, kad jāizdara izvēle, vai no šī brīža būšu kiborgs vai nē.



Eimals Grāfstrs izdarīja šādu izvēli, pašam to īsti neapzinoties. Viņam vienmēr bija problēma ar atslēgām. Vai nu tās aizmirsa, vai arī nesa kaut ko smagu un nevarēja durvis atslēgt. Izpētot citus risinājumus, kā acu zīlīšu nolasītājus un tamlīdzīgas ierīces, viņš apstājās pie RFID tehnoloģijas. Kā birojos, kad novicini pie aparāta kartīti un durvis atslēdzas. Tikai tas neatrisina aizmāršības problēmu. Tāpēc viņš izdomāja gluži vienkārši šo čipu injicēt sev rokā. Bija grūti atrast piemērotus čipus, bet līdzīgus izmanto mājdzīvnieku čipošanā. Tie ir apvalkā, kas nekonfliktē ar cilvēka organismu un var tajā atrasties.



Gribas uzsvērt, ka viņa mērķis nebija kļūt ievērojamam vai sekot kādam filmā redzētam ideālam. Tas bija gluži vienkārši nākošais loģiskais solis problēmas risināšanā. Tomēr tas aizsāka Grinders kustību. Cilvēki ar zināšanām par tehnoloģijām sāka meklēt, ko vēl varētu šādā veidā uzlabot. Iespējams, ka tur arī ir pamata atšķirība cilvēkam ar kardiostimulatoru un kiborgam – vienam tā ir pamata nepieciešamība, otram – interesanta iespēja.

Diemžēl cilvēki ar tehnoloģijas zināšanām ne vienmēr ir izglītoti medicīnā. Pašu veiktie mēģinājumi nereti noveda viņus slimnīcā un parasti ārsti nevēlas veikt liekas un svešas procedūras. Tādēļ radās ļoti interesants komūnu salikums – ar tehnoloģiju apsēstie tikās ar pīrsingu salonu darbiniekiem. Ņemot vērā viņu veiktās procedūras, kāda čipa ievietošana viņiem neradīja nekādas problēmas. Līdz ar to jau izsenis izveidojies tēls par kiborgu ar pīrsingiem, tetovējumiem un grebeni var būt daudz tuvāks patiesībai, kā varētu šķist.

Lai mazinātu DIY nelaimes un ievirzītu komūnu pareizajās sliedēs, Grāfstrs izveidoja mājas lapu Dangerous Things. Tajā izvietota informācija par visu pamatā nepieciešamo. Šobrīd piedāvāto tehnoloģiju lauks nav pārāk liels, bet līdz ar atklājumiem medicīnā, tas pavisam noteikti paplašināsies. Piemēri ar to, kas jau ir un kas vēl var būt tuvā nākotnē:

RFID un NFC: Pirmais implants ar daudz iespējām. Vari glabāt svarīgu informāciju par sevi pirkstā vai izmantot savu ceļgalu kā etalonu.

Magnēts pirkstā: Viens no interesantākajiem un vienkāršākajiem implantiem. Pirksta galā tiek ievietots neliels magnēts. Pašā sākumā jau ir ērtāk paņemt mazus metāla priekšmetus, jo tie pielīp pie pirksta. Tomēr ir daudz interesantāks efekts – cilvēks spēj sajust elektromagnētiskos laukus.

Magnēts ausī: Tiek strādāts pie iespējas magnētu ievietot blakus ausīm vai tās gliemežnīcā, caur kuriem klausīties mūziku. Pagaidām ir vairāki varianti, kā to nodrošināt.

Nord Star: LED gaismas, pieejamas dažādos izmēros un formās. Faktiski spuldzes zem ādas.

Circadia: Implants seko līdzi tavam veselības stāvoklim. Dokumentē dzīvībais svarīgos datus un nosūta tos uz telefonu. Iespējams izstrādāt brīdinājumu sistēmu, savienojot ar Nord Star. Ja rodas problēmas ar veselību, var, piemēram, rokā iedegties sarkans punkts.

Bottlenose: Ierīce, kas palīdz noteikt attālumu, vai nu izmantojot pirkstā ielikto magnētu, vai ar citu implantu palīdzību.

Un tas ir tikai sākums. Ņemot vērā jaunākos medicīnas pētījumus, kad izdevies ir savienot kājas protēzi ar kājas nerviem, Kļūst iespējamas daudzas lietas. Galvenais tagad būtu iemācīt smadzenēm atpazīt signālus un iemācīties ierīces kontrolēt.

Protams, kustībai ir savi pretinieki. Citi uzskata, ka ķermenis ir templis, kurā nedrīkst neko tādu darīt. Citiem atkal šķiet, ka šis ir vai nu solis uz “New World Order”, kur visi staigās ar čipiem kaklā, vai arī nevēlama cilvēka “tehniskā evolūcija.” Tomēr tie ir ētiskas dabas jautājumi, kuri nav tik interesanti, kā iespēja krūtīs implantēt baltu LED gaismas riņķi.

Saistītie raksti

• Rīt Rīgā uzstāsies pasaulē pirmais cilvēks-kiborgs