Profesionālie tulkošanas pakalpojumi. 5
Pardod: MSI GeForce RTX 2080ti gaming X TRIO Graphic Card 1
Vēlos piedāvāt darbu online. 0
OCTA termiņš 13
Ka sauc Pasaules dalu kura dzivojam 4
google 1
Taustiņu funkcijas izmainīšana 2
Torrent 1
Cik maksā šodien kārtigs Gamer PC? 4
ESET izlaiž 2017.gada produktu izdevumus 23
VIAPLAY: Video tiešsaistē skatās 70% Latvijas iedzīvotāju 21
Katrā desmitajā datorā joprojām izmanto Windows XP 2
Google tuvākajā laikā atteiksies no Chrome paplašinājuma palaidēja 2
Acer ievieš nozares pirmo ieliekto monitoru ar acu izsekošanas funkcionalitāti 4
Adobe laiž klajā ārkārtas atjauninājumu 3
Tests: Cik precīzs ir "lēta gala" velo spidometrs? 3
Leģendārie telefoni – Nokia 3310 un citi 3
Puisis iziet Super Mario spēli mazāk kā piecu minūšu laikā un labo pasaules rekordu 2
Līdz 29.jūlijam atjaunini savu Windows bez maksas! 3
Kā uzlabot televizora skaņu? 2
Programma, ar kuras palīdzību fotogrāfijas pārveidot .gif formātā 1
Aproce, kas sastāv no 25 instrumentiem 1
Trīs padomi televizora izvēlei 2
Windows 7 ēra tuvojas noslēgumam, Microsoft koncentrējas uz Windows 10 1
Lietotāji online: 390
Reģistrētie lietotāji online: 0
Viesi online: 390
Kad šķiet, ka visi filozofiskie jautājumi atbildēti, var piedāvāt jaunu – ja tavas smadzenes precīzi pārkopē datorā, saglabājot visas atmiņas un precīzi simulējot organisma ķīmiskās vides dotos impulsus, vai tas esi tu vai tomēr vai nē? Un kāpēc?
Tomēr skaidrs, ka tas tiks mēģināts, neatkarīgi no atbildes. Pagaidām tas nav iespējams, bet vai nākotnē būs? Smadzenes ir ļoti sarežģītas un nav viena noteikta “jā” vai “nē”, kas apstiprinātu vai noliegtu šādu iespēju, bet šajā rakstā apskatīs dažus šķēršļus.
Smadzenes sastāv no neironiem, kuri savā starpā sazinās ar elektrības palīdzību. Tā var sajust smaržas, garšas un redzēt. Savā starpā sazinoties izveidojas savienojums, jeb sinapse. Zinātniekiem izdevies atveidot 1 700 sinapšu tīklu, tā simulējot nelielu smadzeņu sektoru. Kaut tas parāda teorētisku iespējamību, smadzenēs ir simtiem miljardu sinapšu. Uzdevums ir ne tikai tās atveidot, bet arī saprast katras darbību un nozīmi. Dažādiem impulsiem ir vajadzīgs dažāds elektrības padeves daudzums. Sekundē var tikt nodoti 1 000 signāli, kuriem ir mainīgs signāla spēks. Turklāt smadzenes ir plastiskas. Apgūstot jaunu informāciju, mācoties vai gluži vienkārši izveidojot pieradumu, šie signāli mainās.
Par spīti to izmēram, sinapse ir viens no sarežģītākajiem procesiem visā ķermenī. Tās izmanto vairāk nekā 1 000 dažādus proteīnus. To visu saliekt kopā un simulēt būtu ļoti sarežģīti. Kļūdas gadījumā, virtuālās smadzenes nebūs pietiekami elastīgas jeb plastiskas, kā rezultātā, iespējams, nevarēs izveidot jaunas atmiņas un apgūt jaunas lietas. Tad pavisam noteikti datorā nebūsi vairs tu, bet tikai “bilde”, kāds biji vienā noteiktā dzīves posmā. Tā vairs nav nemirstība, bet kaut kas neiedomājami ļaunāks.
Tomēr ne tikai sinapses ir sarežģītas, bet arī to “stumbrs”. Neironu būtu viegli iedomāties kā koku ar zariem. Tas izveidojas un izstiepjas, katrā zarā turot savu sinapsi. Tā tiek noteikts, no kuriem neironiem tas saņems signālus un no kuriem nē.
Katrai sinapsei ir citāda konfigurācija. Kad tā saņem signālu, pats neirons “izlemj”, ko ar šo signālu darīt. To izlemj, pateicoties ķermeņa sūtītajiem ķīmiskajiem signāliem. Piemēram, ciešiem gulētājiem miega laikā neirons “izlemj” pārāk nereaģēt uz skaņas stimulu. Primitīvi sakot, tas, saņemot ziņu par skaņu, to nenodod tālāk. Tādā veidā hormoni nosaka, kā rīkosies. Ja trūkst noteikts hormons, cilvēkam pazūd sāta sajūta. Neironi uz iespēju organismam uzņemt uzturvielas reaģē visu laiku vienādā stiprumā, jo nav ķīmijas, kas tam liktu “nomierināties”.
Pastāv teorija, ka nav nepieciešams pilnībā atveidot katru neironu un tā sinapsi. Pietiktu izveidot vienīgi pašu pamatu, kā sēklu visiem šiem procesiem un tad ļaut virtuālajām smadzenēm iziet pašregulācijas procesu. Tomēr tas ir tāpat, kā cerēt, ka no loga izmesta krāsa izveidos noteiktu bildi. Protams, ja nav noteikts, kādai bildei jābūt, viena lieta ir droša – kaut kāda bilde no tām visām krāsām sanāks. Bet, ja nepieciešams “augšupielādēt” kāda noteikta cilvēka smadzeni? Viņam jau visi neironi ir izveidojušies dzīves gaitā.
Šeit gan rodas savāds ētiskas dabas jautājums. Ja tas tomēr ir izdarīts, bet ir pieļauta kļūda? Ja šis cilvēks, šī personība datorā, tomēr neatbilst cilvēkam, kurš dzīvojis? Vai tad drīkst viņu “izslēgt” un mēģināt atkal? Ja tā, tad tas ir kā atzīt, ka tas tomēr nav tas pats cilvēks. Un ja nav, tad tā nav nemirstība.
Pat ja izdosies, tas bus kaut kas pavisam cits. Kopija. Bet originals bus miris. Tas pats ar teleportaciju - pat ja varetu realizet teleportaciju, tas nozimetu tikai originala iznicinasanu un kopijas izveidosanu kaut kur...
Ja nav pilnīgi konkrēti zināms, kuras šūnas nervu sistēmā uzglabā informāciju un kuras nosaka kādus procesus, tad tās pārnest nav iespējams. Pareizāk sakot, var, bet tā būs milzīga datu bāze bez jelkādas funkcionalitātes.