Profesionālie tulkošanas pakalpojumi. 5
Pardod: MSI GeForce RTX 2080ti gaming X TRIO Graphic Card 1
Vēlos piedāvāt darbu online. 0
OCTA termiņš 13
Ka sauc Pasaules dalu kura dzivojam 4
google 1
Taustiņu funkcijas izmainīšana 2
Torrent 1
Cik maksā šodien kārtigs Gamer PC? 4
ESET izlaiž 2017.gada produktu izdevumus 23
VIAPLAY: Video tiešsaistē skatās 70% Latvijas iedzīvotāju 21
Katrā desmitajā datorā joprojām izmanto Windows XP 2
Google tuvākajā laikā atteiksies no Chrome paplašinājuma palaidēja 2
Acer ievieš nozares pirmo ieliekto monitoru ar acu izsekošanas funkcionalitāti 4
Adobe laiž klajā ārkārtas atjauninājumu 3
Tests: Cik precīzs ir "lēta gala" velo spidometrs? 3
Leģendārie telefoni – Nokia 3310 un citi 3
Puisis iziet Super Mario spēli mazāk kā piecu minūšu laikā un labo pasaules rekordu 2
Līdz 29.jūlijam atjaunini savu Windows bez maksas! 3
Kā uzlabot televizora skaņu? 2
Programma, ar kuras palīdzību fotogrāfijas pārveidot .gif formātā 1
Aproce, kas sastāv no 25 instrumentiem 1
Trīs padomi televizora izvēlei 2
Windows 7 ēra tuvojas noslēgumam, Microsoft koncentrējas uz Windows 10 1
Lietotāji online: 340
Reģistrētie lietotāji online: 0
Viesi online: 340
Biznesa procesiem kļūstot neatraujamiem no IT sistēmām, cilvēciskais faktors vēl joprojām ir riska faktors, ja runa ir par uzņēmuma datu un reputācijas drošību. Tāpēc paralēli antivīrusu un tīkla aizsardzības nodrošinājumam arvien būtiskāku lomu gūst papildu drošības risinājumi, kas var novērst liktenīgas darbinieku kļūdas.
Pagājušajā gadā “Fortinet” nonāca pie secinājuma, ka darbinieku skaits, kas pārkāpj uzņēmumu iekšējos noteikumus un izmanto personīgās ierīces darba vietās, no 2012.gada palielinājies par 42%. Šī iemesla dēļ ir pieaudzis konfidenciālās biznesa informācijas apdraudējums. Savukārt “B2B International” veiktā pētījuma dati liecina, ka ap 18% uzņēmumu jau ir saskārušies ar datu noplūdi, kas notikusi darbinieku nolaidības dēļ, savukārt 32% uzņēmumu mēģina nepieļaut līdzīgus incidentus.
Lai pasargātu biznesa informāciju, visbiežāk tiek izmantota speciāla programmatūra, kas uzrauga neautorizētas darbinieku darbības, kas tiek veiktas ar darba datoru, monitorē pārnēsājamos datu nesējus un patvaļīgi instalējamo programmatūru. Tas palīdz pasargāt ne tika IT resursus, bet arī uzņēmuma reputāciju, darbinieku intelektuālo īpašumu un klientu datu privātumu. Taču šeit nākas saskarties ar darbinieku neapmierinātību par iespējamu privātuma pārkāpumu.
“Vairums vadītāju darbinieku novērošanu patiešām uzskata par labu metodi, lai palielinātu viņu produktivitāti, savukārt darbinieki to vērtē kā izspiegošanu. Taču IT daļai, kas ir atbildīga par telekomunikācijām un uzņēmuma IT infrastruktūru, šādas novērošanas galvenais mērķis ir IT aizsardzība un iespēja ierobežot bieži vien neapdomīgu darbinieku rīcību, kas var tai nodarīt kaitējumu,” skaidro tīkla un darba vietu novērošanas risinājumu “Axence nVsion” piedāvājošā uzņēmuma direktors Gržegoržs Oleksijs.
Kā stāsta G.Oleksijs, ieviešot darbinieku monitoringa risinājumu uzņēmumā ir vērts atcerēties, ka tikai ar kontroli vien nepietiek. Lai nepieļautu apdraudējumu, nepieciešama proaktīva rīcība un darbinieki ir jāizglīto par uzņēmuma drošības politiku, tās principiem un nepieļaujamām darbībām. Tāpat ir būtiski izskaidrot izvēlētā risinājuma lietderīgumu un kliedēt darbinieku šaubas. Citādi investīcija progresīvā tehnoloģiskā risinājumā negarantēs vispusīgu drošību.
“Uzņēmumi sāk saprast, ka tiem nākas saskarties ar neskaitāmiem apdraudējumiem – spiegošanu, viltojumiem, DoS uzbrukumiem un citu ļaunatūru, taču vairums drošības incidentu notiek darbinieku netīšas rīcības dēļ. Nepadomājot par sekām, darbinieki sērfo pa nedrošām interneta vietnēm, instalē nezināmas programmas un kopē darba dokumentus personīgajos USB datu nesējos. Šādos gadījumos darba vietu novērošana ne tikai nepieļauj šādas apdraudējumu izraisošas darbības, bet arī māca darbiniekus būt atbildīgiem,” atzīst “Axence” risinājumu izplatītājas kompānijas “Baltimax” drošības eksperts Deivids Švēgžda.
Kā norāda G.Oleksijs, uzņēmumos veiktie eksperimenti liecina, ka tikai brīdinājums vien par darba vietu novērošanu mobilizē darbiniekus: darba pārtraukumi saīsinās, tiek drukāts mazāk dokumentu, retāk tiek izmantoti sociālie tīkli un darba laikā retāk tiek kārtotas personīgās lietas. Tikai pamatotos gadījumos, ja ir aizdomas par incidentu, kas rada apdraudējumu uzņēmuma drošībai vai reputācijai, tiek veikta monitoringa datu detalizēta analīze – tas palīdz efektīvi savākt elektroniskos pierādījumus un novērtēt darbinieku radīto kaitējumu.
nelasu tālāk par pirmajām rindām un virsrakstu un jau saprotu, ka darbinieks līdz šim ir bijis antivīrus :D